kārkt
kārkt kārcu, kārc, kārc, pag. kārcu
karkt karcu, karc, karc, pag. karcu; intrans.
1.parasti 3. pers. Ķērkt (par dažiem putniem).
PiemēriKārc krauklis, no egles jauc sniegu.
2.reti Gārgt, čērkstēt (par cilvēku). Atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
PiemēriMistrim krūtīs sāka kārkt, it kā tur kas mutuļotu.
Avoti: 4. sējums