kārkšķināt
kārkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
kārkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; retāk
karkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
karkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.; retāk
1.Vairākkārt kārkšķēt.
Piemēri..[saimniece] pilinājusi savam vīram mutē, lai jele vismaz to vēl atdzīvinātu. Pilinājusi, pilinājusi - vīrs ne kustēt nekust. Bet pa brīdim tas sācis taču kārkšķināt, ūdeni norīt un atdzīvojies.
1.1.Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi).
Piemēri..stārķi (svēteļi) parādījušies nepārredzamiem pulkiem upmalā. Tie locījuši kaklus, kārkšķinājuši un nākuši arvien vēžotājiem tuvāk.
Avoti: 4. sējums