kārkšķēt
kārkšķēt kārkšķu, kārkšķi, kārkšķ, pag. kārkšķēju
kārkšēt kārkšu, kārkši, kārkš, pag. kārkšēju, retāk
karkšķēt karkšķu, karkšķi, karkšķ, pag. karkšķēju
karkšēt karkšu, karkši, karkš, pag. karkšēju; intrans.; retāk
1.Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
PiemēriTe slimnieks atkal pa otram lāgam tā gari, vāji karkšķēdams ievaidējās.
- Te slimnieks atkal pa otram lāgam tā gari, vāji karkšķēdams ievaidējās.
- Jau mana rīklīte.. kārkšķ.
1.1.Ķērkt, čērkstēt (par dažiem putniem).
1.2.Klakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
PiemēriRati.. karkšķējuši vien.
- Rati.. karkšķējuši vien.
Avoti: 4. sējums