kārklājs
kārklājs -a, v.
Kārklu audze. Kārkliem apaugusi vieta.
PiemēriIzcirst kārklāju.
- Izcirst kārklāju.
- Lai Mīce nāk mani vadīt. Palaist gar strautmali. Tur kārklājs saaudzis, un es vairs nezinu iziet...
- Ar to brīnišķīgo redzes spēju, kādu cilvēks iemanto tikai sapņos, Māls.. uztvēra spīdīgas, saulē sasilušas alkšņu audzes, daudzkrāsainus, vēja šūpotus kārklājūs un iesārti zaigas.. bērzu birzis.
- Ezers ir purvu un pļavu sagūstīta lāma - ..pusauga birzīm un neizbrienamiem kārklājiem apskāvies.
- ..lakstīgala jau bārsta dziesmas krietni patālajā kārklājā.
Avoti: 4. sējums