nešpetnis
nešpetnis -ņa, v.
nešpetne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
1.Nešpetns cilvēks.
PiemēriRasma bija stipri pārvērtusies... neplosījās, uzvedās rātni.. Mazā nešpetne šķita itin kā kļuvusi vecāka par vairākiem gadiem.
1.1.Agresīvs, nikns dzīvnieks.
PiemēriVārnas esot nešpetņi, tās viņai visu pavasari zagušas vistu olas un pat kādu cālēnu aiznesušas.
Avoti: 5. sējums