nešus
nešus apst.
1.Nesot.
PiemēriAbi ar Valdi [atvadoties] nomutējam krustmāti. Viņa raud, grasās vēl ko teikt, bet meitenes aplīp ap mani un tikpat kā nešus iebīda automašīnā.
2.Savienojumā ar verba «nest» formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
Piemēri..pameita paņēma vecīti pār pleciem un aiznesa to nešus uz pirti.
Avoti: 5. sējums