Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nešķīstošs
nešķīstošs -ais; s. -a, -ā
nešķīstoši apst.
1.Nol. divd. → šķīst.
2.Tāds, kas nešķīst dotajā vielā (parasti šķidrumā).
PiemēriNešķīstošas nogulsnes.
Avoti: 5. sējums