Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
laucinieks
laucinieks -a, v.
lauciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Lauku iedzīvotājs.
PiemēriJa arī kāds pretimnācējs uz viņiem paskatījās, tad stiprā iedeguma dēļ noturēja par lauciniekiem, kas iebraukuši Rīgā kārtējās darīšanās.
  • Ja arī kāds pretimnācējs uz viņiem paskatījās, tad stiprā iedeguma dēļ noturēja par lauciniekiem, kas iebraukuši Rīgā kārtējās darīšanās.
  • Lauku cilvēku pašaizliedzīgais darbs vienmēr ir ļoti atzinīgi un augsti vērtēts. Jau pirmajos pēckara gados laucinieki saņēma augstus apbalvojumus.
  • Laucinieki brauc uz pilsētu iepirkties.
Avoti: 4. sējums