Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
laukā
laukā apst.
1.Ārpus telpām. Ārā (1). Pretstats: iekšā.
PiemēriLaukā bija tik jauki: saulīte sildīja, zvirbuļi čivinādami pērās pa sētas vidu.
  • Laukā bija tik jauki: saulīte sildīja, zvirbuļi čivinādami pērās pa sētas vidu.
  • Vēlams telpu puķes vasarā novietot laukā, koku vai krūmu apēnotā vietā..
Stabili vārdu savienojumiNevar (ne) degunu laukā rādīt.
2.Prom, ārā (no kurienes).
PiemēriViņš.. nodomāja veci drusku nostrostēt par nepieklājīgo skrējienu laukā no baznīcas.
  • Viņš.. nodomāja veci drusku nostrostēt par nepieklājīgo skrējienu laukā no baznīcas.
  • Dažs [bērns] aizlīda aiz lādes, dažs aizkrāsnē.. Neviens viņus arī neievēroja un nemēģināja saukt no paslēptuvēm laukā.
  • Es nesteigdamies gāju pa ielu, kura veda mani laukā no lielās, jautrās, mazliet sapņainās pilsētas.
Stabili vārdu savienojumiPa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā).
2.1.Tā, ka vairs neatrodas (piemēram, kādā situācijā, stāvoklī).
Piemēri..ar nesavaldāmu varu viņu sagrāba griba tikt laukā no šī [kalpones] stāvokļa, kāpt augstāk par citiem..
  • ..ar nesavaldāmu varu viņu sagrāba griba tikt laukā no šī [kalpones] stāvokļa, kāpt augstāk par citiem..
  • ..saņemsim kopā visus spēkus un mēģināsim tikt laukā no parādiem.
3.Ārpusē (2), ārā3.
PiemēriSasniga tāda sniega kārta, ka nometņu jumti ar nokvēpušajiem skursteņiem vien rēgojās no kupenām laukā.
  • Sasniga tāda sniega kārta, ka nometņu jumti ar nokvēpušajiem skursteņiem vien rēgojās no kupenām laukā.
  • Viņš pieskrēja pie loga, atvēra to un.. izliecās laukā.
  • ..no spēcīgajiem, tumšajiem zemeņu ceriem jau svērās laukā apsarkušu ogu ķekari.
4.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā. Ārā (4).
Piemēri..viņš [milzis] likās ozolos un rāva tos laukā no zemes ar saknēm un svieda pa gaisu.
  • ..viņš [milzis] likās ozolos un rāva tos laukā no zemes ar saknēm un svieda pa gaisu.
  • Kad no bērza rudajiem pumpuriem sāka zaļganas lapiņas laukā spraukties, tad sulas kļuva neskaidras.
  • No dažiem ratiem puiši ceļ laukā lielus, osainus grozus.
Stabili vārdu savienojumi(Visas) iekšas rauj (vai) laukā (arī ārā).
4.1.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
Piemēri«Kam dēstīt jaunu mežu tur, kur veco simts gadu dedzināja, nīdēja laukā.»
  • «Kam dēstīt jaunu mežu tur, kur veco simts gadu dedzināja, nīdēja laukā.»
  • «Vai netek virsū?» ormanis pabāza galvu zem [ratu] jumta. «Vakar lāpīju, bet ko tu pielāpīsi, kad viss jūk laukā.»
Stabili vārdu savienojumiDur vai acis laukā (arī ārā).
4.2.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
Piemēri«..mūsu dzīvīte ātri putēja laukā.»
  • «..mūsu dzīvīte ātri putēja laukā.»
4.3.savienojumā ar verbu, kam ir priedēklis iz- Pastiprina verba priedēkļa iz- (1) nozīmi.
PiemēriJo noslēpums ciešāk glabājams, jo nenovaldāmi tas grib izsprukt laukā.
  • Jo noslēpums ciešāk glabājams, jo nenovaldāmi tas grib izsprukt laukā.
  • «Diezgan viņš [pagastvecākais] savus radus ar pagasta labumu barojis! Kā kankaru mēs viņu izsviedīsim laukā..»
  • Vilnis rādīja aizvākotu skārda cauruli, atvēra to un piesardzīgi izvilka laukā saplīsušu un nodzeltējušu pergamenta tīstokli.
Stabili vārdu savienojumi
5.Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
PiemēriMeitenes, kā no ratiem laukā, tā aizskrēja kalniņā aplūkot sudmalu brīnumu..
  • Meitenes, kā no ratiem laukā, tā aizskrēja kalniņā aplūkot sudmalu brīnumu..
  • Jaunais Klāvsons kā zvēla ar dūri [Krūzēm] sejā, tā daži zobi laukā..
6.Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
PiemēriLaukā no istabas!
  • Laukā no istabas!
  • pārn. Jūs sīkās zīlītes, Jūs kuslās lapiņas, Laukā, laukā!
Avoti: 4. sējums