laucis
laucis -ča, v.
1.Zirgs ar balta apmatojuma plankumu pierē.
PiemēriVanags [saimnieks] pasniedza grožus Laurai, lai piesien lauci..
2.Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
PiemēriMedījot putnus ezeros un purvos, bieži jāsastopas ar baltpieraino lauci..
Avoti: 4. sējums