Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
laucinieks
laucinieks -a, v.
lauciniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Lauku iedzīvotājs.
PiemēriJa arī kāds pretimnācējs uz viņiem paskatījās, tad stiprā iedeguma dēļ noturēja par lauciniekiem, kas iebraukuši Rīgā kārtējās darīšanās.
Avoti: 4. sējums