ārā
ārā apst.
1.Ārpus telpām. Laukā. Pretstats: iekšā.
PiemēriĀrā līst lietus.
2.Prom, laukā (no kurienes).
Piemēri..[vasarā] cilvēki dodas ārā no pilsētas, izbraukumos, ekskursijās..
Stabili vārdu savienojumiIekšā ir, bet ārā nenāk.
3.Ārpusē (2).
PiemēriDīvaini izlikās tas, ka sētiņas stabi gandrīz visi sniegā, tikai gali redzami ārā.
4.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
Piemēri..mēs ceļam no zemes ārā celmu pēc celma.
Stabili vārdu savienojumiAcis sprāgst no pieres ārā (arī laukā).
4.1.Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
PiemēriTu, māmiņa, nezināji, Ko meitiņa ganos dara: Micīt' šuva, dvielīt' ada, Ārā ārda vainadziņu.
Stabili vārdu savienojumiDur vai acis ārā.
4.2.Norāda, ka darbības objekts tiek iztukšots.
Piemēri«Par šito joku dzeriet ārā visu, kas atlicis!» Viļums bļauj..
4.3.savienojumā ar verbu, kam ir priedēklis iz-. Pastiprina verba priedēkļa iz- (1) nozīmi.
PiemēriPapīrs čaukstēja un čabēja, ārā izvēlās apaļš, dzelteni sarkans apelsīns..
5.Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
PiemēriPriekšnieks pielēca kājās un naidīgi nolūkojās Andrejā: «Ārā! Pienapuika!»
Stabili vārdu savienojumiLamāt (arī sunīt) no panckām ārā. Velns (arī piķis) ar ārā!
Avoti: 1. sējums