ārs2
ārs [ârs] -a, v.
1.tikai vsk. Vieta ārpus telpām.
PiemēriSkraidīt pa āru.
- Skraidīt pa āru.
- ..no āra ienācēji vispirms iekļuva virtuvē, tad mazajā istabiņā ar diviem lodziņiem.
- ..āra gaiss [slimniecei] varēja nākt tikai par labu.
2.vsk. ģen.: āra. Ārējs1.
PiemēriĀra logs.
- Āra logs.
- Aizslēgusi āra durvis un noglabājusi atslēgu norunātā vietā, viņa devās uz Banderiem..
3.tikai vsk. Ārpuse2.
Piemēri..skolotājs lika man kabatas izgriezt uz āru.
- ..skolotājs lika man kabatas izgriezt uz āru.
- Dīvānam vidū bija bedre un dažas atsperes izspiedušās uz āru..
- ..viņa seja [dusmās] piesarka.., acis nedabiski izspiedās uz āru..
Stabili vārdu savienojumi(Iz)laužas uz āru.
- (Iz)laužas uz āru — Saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
4.poēt. Āre [1].
PiemēriKas kait āra ozolam, Kā uzaudzis, nelapot?
- Kas kait āra ozolam, Kā uzaudzis, nelapot?
- Āros māsa uzaugusi, Aizved purva maliņā..
- Lūk, zeme zied - viens kūpošs ziedu ārs..
- ..un putni dziedāja, un plauka dārzs, no kura dvašas smaržoja viss ārs, kas plaucis bij un salapojis vienā stundā.
Avoti: 1. sējums