Paplašinātā meklēšana
Meklējam ārs.
Atrasts vārdos (588):
- ārs:1
- ārs:2
- bārs:2
- bārs:1
- kārs:1
- mārs:1
- vārs:1
- ārsts:1
- omārs:1
- gārsa:1
- kārst:1
- ārstēt:1
- agrārs:1
- angārs:1
- bajārs:1
- binārs:1
- cigārs:1
- dinārs:1
- dolārs:1
- huzārs:1
- lunārs:1
- mohārs:1
- molārs:1
- notārs:1
- pakārs:1
- pavārs:1
- pīlārs:1
- polārs:1
- solārs:1
- talārs:1
- velārs:1
- vikārs:1
- nārsts:1
- pārsēt:1
- pārsla:1
- ārsiena:1
- ārskats:1
- atomārs:1
- buduārs:1
- emisārs:1
- godkārs:1
- hektārs:1
- jaguārs:1
- kalmārs:1
- kaviārs:1
- kazuārs:1
- korsārs:1
- kuguārs:1
- kvazārs:1
- lineārs:1
- miliārs:1
- nektārs:1
- okulārs:1
- peņuārs:1
- pisuārs:1
- plenārs:1
- primārs:1
- pulsārs:1
- radiārs:1
- skalārs:1
- skalārs:2
- stelārs:1
- summārs:1
- ternārs:1
- unitārs:1
- uvulārs:1
- vulgārs:1
- ziņkārs:1
- bārstīt:1
- izkārst:1
- kārsējs:1
- kārstīt:1
- mārsils:1
- nārstot:1
- pakārst:1
- pārsalt:1
- pārsegs:1
- pārsegt:1
- pārsējs:1
- pārsēst:1
- pārsiet:1
- pārsilt:1
- pārsimt:1
- pārsist:1
- pārslāt:1
- pārslot:1
- pārspēt:1
- pārstāt:1
- pārsust:1
- arhivārs:1
- autokārs:1
- baudkārs:1
- honorārs:1
- janičārs:1
- jubilārs:1
- kapilārs:2
- kapilārs:1
- komisārs:1
- komunārs:1
- kontrārs:1
- koronārs:1
- kulinārs:2
- kulinārs:1
- kvartārs:1
- kvartārs:2
- laminārs:1
- lapidārs:1
- legatārs:1
- literārs:1
- mantkārs:1
- militārs:1
- motokārs:1
- nukleārs:1
- ordinārs:1
- ordinārs:2
- populārs:1
- realgārs:1
- regulārs:1
- saldkārs:1
- sanitārs:1
- sanitārs:2
- sekulārs:1
- sekulārs:2
- seminārs:1
- solidārs:1
- solitārs:1
- tabulārs:1
- terciārs:2
- terciārs:3
- terciārs:1
- titulārs:2
- titulārs:1
- trotuārs:1
- veģetārs:1
- vivipārs:1
- volutārs:1
- apārstēt:1
- apskārst:1
- atskārst:1
- izārstēt:1
- kārstuve:1
- noskārst:1
- paārstēt:1
- pārkārst:1
- pārsacīt:1
- pārsalas:1
- pārsālīt:1
- pārsalkt:1
- pārsāpēt:1
- pārsaukt:1
- pārsedze:1
- pārsiena:1
- pārsijāt:1
- pārsirgt:1
- pārskābe:1
- pārskābt:1
- pārskaņa:1
- pārskate:1
- pārskats:1
- pārslapt:1
- pārslāpt:1
- pārslēgs:1
- pārslēgt:1
- pārslīgt:1
- pārsmags:1
- pārsmiet:1
- pārsnigt:1
- pārsolīt:1
- pārsoļot:1
- pārspēks:1
- pārspēle:1
- pārspert:1
- pārstāde:1
- pārstāja:1
- pārstumt:1
- pārsukāt:1
- pārsūtīt:1
- pārsvars:1
- pārsvērt:1
- piekārst:1
- piesārst:1
- ārstēšana:1
- ārstēties:1
- akcionārs:1
- alveolārs:1
- antikvārs:1
- aptiekārs:1
- asinskārs:1
- cirkulārs:2
- cirkulārs:1
- dromedārs:1
- familiārs:1
- formulārs:1
- granulārs:1
- imaginārs:1
- inventārs:1
- iregulārs:1
- kalendārs:2
- kalendārs:1
- karbonārs:1
- komentārs:1
- konsulārs:1
- leģendārs:1
- leģionārs:1
- miljonārs:1
- misionārs:1
- naktsbārs:1
- papillārs:1
- parcelārs:1
- pavulgārs:1
- pekuniārs:1
- piepolārs:1
- planetārs:1
- receptārs:1
- reģionārs:1
- runātkārs:1
- sekretārs:3
- sekretārs:1
- sekretārs:2
- sekundārs:1
- singulārs:1
- subpolārs:1
- šefpavārs:1
- trinitārs:1
- unipolārs:1
- utilitārs:1
- vakuolārs:1
- varaskārs:1
- vizionārs:1
- voluntārs:1
- zinātkārs:1
- apbārstīt:1
- apkārstīt:1
- apvārsmot:1
- apvārsnis:1
- apvārstīt:1
- iebārstīt:1
- ievārstīt:1
- izbārstīt:1
- izkārstīt:1
- iznārstot:1
- izvārstīt:1
- mārsmilga:1
- nobārstīt:1
- novārstīt:1
- pabārstīt:1
- pakārstīt:1
- pārsaiņot:1
- pārsaitēt:1
- pārsaldēt:1
- pārsalums:1
- pārsauļot:1
- pārsautēt:1
- pārseglot:1
- pārsegums:1
- pārsējums:1
- pārsildīt:1
- pārskābēt:1
- pārskaita:1
- pārskaite:1
- pārskalot:1
- pārskanēt:1
- pārskaņot:1
- pārskatīt:1
- pārskolot:1
- pārskriet:1
- pārslacīt:1
- pārslains:1
- pārslapēt:1
- pārslaukt:1
- pārslavēt:1
- pārslēdze:1
- pārslēpot:1
- pārslīdēt:1
- pārslidot:1
- pārslimot:1
- pārslīpēt:1
- pārslodze:1
- pārslogot:1
- pārsmalks:1
- pārsmērēt:1
- pārsniegt:1
- pārspēlēt:1
- pārspīdēt:1
- pārspiest:1
- pārspīlēt:1
- pārspļaut:1
- pārspolēt:1
- pārsprāgt:1
- pārsprukt:1
- pārspurgt:1
- pārstādīt:1
- pārstaips:1
- pārstarot:1
- pārstāsts:1
- pārstatīt:1
- pārstāvēt:1
- pārstāvis:1
- pārsteigt:1
- pārstepēt:1
- pārstiept:1
- pārstīgot:1
- pārstīpot:1
- pārstrāde:1
- pārstudēt:1
- pārsūdzēt:1
- pārsūknēt:1
- pārsviest:1
- pārsvilpt:1
- pavārstīt:1
- alimentārs:1
- autoritārs:1
- binokulārs:1
- doktrinārs:1
- doktrinārs:2
- eksemplārs:1
- elementārs:1
- epistolārs:1
- humanitārs:1
- laupītkārs:1
- mažoritārs:1
- molekulārs:1
- monokulārs:1
- monokulārs:2
- naudaskārs:1
- neliterārs:1
- pansionārs:1
- parazitārs:1
- pensionārs:1
- placentārs:1
- portsigārs:1
- pushektārs:1
- repertuārs:1
- retikulārs:1
- rezervuārs:1
- sanbernārs:1
- slavaskārs:1
- stacionārs:1
- stacionārs:2
- subatomārs:1
- subsidiārs:1
- totalitārs:1
- valdītkārs:1
- veterinārs:1
- veterinārs:2
- virspavārs:1
- aizvārstīt:1
- bārstīties:1
- dežūrārsts:1
- iesvārstīt:1
- izkārsties:1
- izsvārstīt:1
- kārstīties:1
- nepārspēts:1
- pārbārstīt:1
- pārsalties:1
- pārsātināt:1
- pārsēdināt:1
- pārsegties:1
- pārsēsties:1
- pārsienams:1
- pārsieties:1
- pārsisties:1
- pārsitiens:1
- pārskaitīt:1
- pārskaldīt:1
- pārskatāms:1
- pārskrūvēt:1
- pārslaucīt:1
- pārslveida:1
- pārsmiekls:1
- pārspaidīt:1
- pārspīlēts:1
- pārspilgts:1
- pārspraust:1
- pārspriest:1
- pārstaigāt:1
- pārstaipīt:1
- pārstāstīt:1
- pārstāvība:1
- pārsteigts:1
- pārstiklot:1
- pārstrādāt:1
- pārstrāvot:1
- pārstrīpot:1
- pārstumdīt:1
- pārstundas:1
- pārsūdzība:1
- pārsūrstēt:1
- pārsusināt:1
- pārsutināt:1
- pārsvaidīt:1
- pārsvarīgs:1
- pārsvilpot:1
- pārsvītrot:1
- pasvārstīt:1
- piebārstīt:1
- piekārstīt:1
- plenārsēde:1
- ārstniecība:1
- dokumentārs:1
- elektrokārs:1
- fragmentārs:1
- frakcionārs:1
- funkcionārs:2
- funkcionārs:1
- kartotekārs:1
- komisionārs:1
- leikocitārs:1
- partikulārs:1
- pusmilitārs:1
- reakcionārs:2
- reakcionārs:1
- rudimentārs:1
- vestibulārs:1
- apārstēties:1
- atvārsnītes:1
- izārstēties:1
- neārstējams:1
- paārstēties:1
- pārsacīties:1
- pārsaldināt:1
- pārsālīties:1
- pārsaukties:1
- pārskābināt:1
- pārskaitlis:1
- pārskaitļot:1
- pārskraidīt:1
- pārslacināt:1
- pārslaucene:1
- pārslavināt:1
- pārslēdzējs:1
- pārslēgties:1
- pārslidināt:1
- pārslīdināt:1
- pārsmalstīt:1
- pārsmīdināt:1
- pārsmieties:1
- pārsniegums:1
- pārsprādzēt:1
- pārspriedze:1
- pārspriegot:1
- pārsteigums:1
- pārstiepums:1
- pārstīvināt:1
- pārstumties:1
- pārsvērties:1
- pirmsnārsta:1
- privātārsts:1
- ārstniecisks:1
- antisanitārs:1
- bibliotekārs:2
- bibliotekārs:1
- disciplinārs:1
- kolekcionārs:1
- koncesionārs:1
- korpuskulārs:1
- opozicionārs:1
- opozicionārs:2
- parlamentārs:1
- parlamentārs:2
- penitenciārs:1
- rehabilitārs:1
- selekcionārs:1
- specseminārs:1
- testamentārs:1
- virskomisārs:1
- apbārstīties:1
- droseļvārsts:1
- izbārstīties:1
- izkārstīties:1
- iznārstoties:1
- nepārskatāms:1
- nepārspējams:1
- nepārsūdzams:1
- nobārstīties:1
- novārstīties:1
- pabārstīties:1
- pakārstīties:1
- pārsaldēties:1
- pārsauļoties:1
- pārsautēties:1
- pārsirdīties:1
- pārskaisties:1
- pārskaloties:1
- pārskaņoties:1
- pārskatāmība:1
- pārskatīties:1
- pārskrējiens:1
- pārskrieties:1
- pārslāņoties:1
- pārslēgsvira:1
- pārslogojums:1
- pārslogotība:1
- pārslveidīgs:1
- pārsmalcināt:1
- pārsmēķēties:1
- pārsniegties:1
- pārspēlēties:1
- pārspiediens:1
- pārspiesties:1
- pārspīlējums:1
- pārspodrināt:1
- pārspriedums:1
- pārspriegums:1
- pārstatījums:1
- pārstāvēties:1
- pārsteidzība:1
- pārsteidzīgs:1
- pārsteidzošs:1
- pārsteigties:1
- pārsteigties:2
- pārstiepties:1
- pārstīvēties:1
- pārstrādināt:1
- pārstudējums:1
- pārsveķoties:1
- pārsvempties:1
- pārsviesties:1
- pavārstīties:1
- polārstacija:1
- komplementārs:1
- mazmolekulārs:1
- pirmskvartārs:1
- pirmskvartārs:2
- reihskomisārs:1
- revolucionārs:1
- revolucionārs:2
- submolekulārs:1
- zooveterinārs:1
- aizvārstījums:1
- iesvārstīties:1
- izsvārstīties:1
- nepārskaitlis:1
- pārsātinājums:1
- pārsātinātība:1
- pārsātināties:1
- pārsestdienas:1
- pārskābļoties:1
- pārskaistināt:1
- pārskaitījums:1
- pārskaitīties:1
- pārsmalcināts:1
- pārspilgtināt:1
- pārspraukties:1
- pārspridzināt:1
- pārstaipīties:1
- pārstāstījums:1
- pārstikloties:1
- pārstrādājums:1
- pārstrādāties:1
- pārstreipuļot:1
- pārsvētdienas:1
- pasvārstīties:1
- pašārstēšanās:1
- pašsvārstības:1
- piebārstīties:1
- brīveksemplārs:1
- ekstraordinārs:1
- intramuskulārs:1
- kinorepertuārs:1
- lielmolekulārs:1
- multimiljonārs:1
- perpendikulārs:1
- protoplanetārs:1
- radiokomentārs:1
- tabulkalendārs:1
- elementārskola:1
- nepārskatāmība:1
- nepārspējamība:1
- nepārsūdzamība:1
- pārsaldinātība:1
- pārstāvniecība:1
- pārsteidzīgums:1
- makromolekulārs:1
- privātsekretārs:1
- starpmolekulārs:1
- disciplinārsods:1
- pārslēdzējsvira:1
- pārsmalcinātība:1
- pārstāvniecisks:1
- pašizārstēšanās:1
- dubulteksemplārs:1
- ģenerālsekretārs:1
- signāleksemplārs:1
- koncertrepertuārs:1
- kontrrevolucionārs:1
- kontrrevolucionārs:2
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2699):
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
- (Ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
- (Ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (Ne)pārstāt skatīties (uz ko).
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- segāda Ādas izstrādājums (kā) pārsegšanai.
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties). Aicinājums nepārsteigties (ko darot).
- Izkūpēt no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- Izkūpēt no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt but apziņa.
- Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- Izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- Iziet (arī izkrist) no prāta (arī no galvas) Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- Vest lietu (arī prāvu) Aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās.
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- akmeists Akmeisma pārstāvis.
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
- Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
- izkāpinājums Aktivizēta darbība, kas tuvojas pārspīlējumam.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- Zāļu šņabis Alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- Jūras kāposti Aļģes, kuras izmanto uzturā, ārstniecībā.
- Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- kimogrāfs Aparāts svārstību grafiskai reģistrācijai.
- komutators Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi.
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji). Noskārst.
- aplikācija Apliekamais (ārstniecībā).
- komprese Apliekamais, pārsējs, ko uzliek ārstnieciskā nolūkā.
- pārsiet Aplīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- permutēt Apmainīt, pārstatīt (kā) elementus.
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- aptieķnieks Aptiekārs.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju (brūci, ķermeņa daļu).
- horizonts Apvārsnis (3).
- horizonts Apvārsnis (4).
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- atjaust Apzināties, atskārst, aptvert.
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- Ģipša pārsējs Ar ģipsi piesūcināts pārsējs.
- nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
- pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur). Pārsviest (3).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- Mīkstais arums Ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs no 20 līdz 22 centimetru dziļumā uzartas rugaines.
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- ārišķība Ārēji efekti, pārspīlējumi.
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
- urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urāpatriotisms.
- urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urrāpatriotisms.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
- Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
- Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi un ko lieto ārstniecībā.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
- irigācija Ārstnieciska procedūra - iekaisuma apstrāde ar ūdens vai ārstnieciska šķīduma strūklu.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu.
- Klīniskais ordinators Ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
- izasarot Asarot un pārstāt asarot.
- asinskārīgs Asinskārs (1).
- asinskārīgs Asinskārs (2).
- asinssuns Asinskārs cilvēks. Slepkava.
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
- aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
- pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
- pārlikties Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlobt Ātri pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
- pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārlobt Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārlikt Ātri pārskriet.
- pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
- Pārlaist acis Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārlaist skatienu (arī acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
- Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēts pārstāvniecības orgāns (piemēram, Vācijas Federatīvajā Republikā). Likumdošanas orgāns (Austrijā).
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- Pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā.
- homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
- panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
- ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
- segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
- vēstnieks Augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
- virskomisārs Augstāka ranga komisārs (1).
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
- ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas).
- darsonvalizācija Augstsprieguma un augstfrekvences strāvas lietošana ārstniecībā.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- motokārs Autokārs.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
- Bada režīms Badošanās ārstnieciskos nolūkos.
- labietis Bajārs (2).
- labietis Bajārs (3).
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
- eiropeīdi Baltā rase. Šīs rases pārstāvji.
- baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
- mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
- naktsbārs Bārs, kas darbojas naktī.
- nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- sipināt Bārstīt, kaisīt (ko smalku).
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piebārstīt Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā). Iekaisīt.
- nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- kārumnieks Baudkārs cilvēks.
- nobaurot Baurot (visu laikposmu) un pārstāt baurot. Nomaurot (2).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- vieglbetons Betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru.
- varžukrupis Bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls, ko izmanto ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
- pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
- moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
- kolembolas Bezspārnu kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
- dublets Bibliotēkās - otrais grāmatas eksemplārs.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
- ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
- drava Biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
- bite Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
- mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase.
- nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- veikt Bruņotā cīņā pārspēt, uzvarēt (kādu).
- apelēt Buržuāziskajā tiesvedībā - pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
- apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- freidisms Buržuāziskās psiholoģijas psihoanalīzes teorija un metode, kas pārspīlē neapzinātu tieksmju, zemapziņas nozīmi cilvēka darbībā.
- Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
- sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
- Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
- paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
- Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
- Griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) Būt pārākam. Pārspēt.
- nosegt Būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
- dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
- prevalēt Būt pārsvarā, pārākumā.
- Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- Nokrist kā no plaukta Būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- panelis Būvdetaļa - rūpnieciski izgatavots liels sienas vai pārseguma elements saliekamā konstrukcijā.
- kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
- pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums. Arī nojume.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
- karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
- cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
- slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
- pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
- Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
- Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- izciest Ciest un pārstāt ciest.
- pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts.
- leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
- tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
- temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
- mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
- prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
- dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Cilvēks, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
- eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- gavilnieks Cilvēks, kuru publiski godina. Arī jubilārs.
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam.
- aģents Cilvēks, tos darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā. Pilnvarotais, pārstāvis.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji. Svešinieki. Arī precinieki.
- graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
- tetrametrs Četrpēdu vārsma.
- nočurnēt Čurnēt (visu laikposmu) un pārstāt čurnēt.
- klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē. Klimatterapija.
- Klimatiskā ārstēšana Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana, lai ārstētu.
- Vitamīnu preparāti Dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
- dadaists Dadaisma pārstāvis.
- pārslēdzējs Dalītājs --> pārslēgt.
- uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru.
- Lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
- Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas pārsniedz pusi.
- Lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas pārsniedz pusi.
- apārstēt Daļēji izārstēt. Ārstējot mazliet uzlabot veselības stāvokli.
- pusmilitārs Daļēji militārs.
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- vārsmošana Darbība --> vārsmot (1).
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
- pārskaite Darbība, process --> pārskaitīt (1).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (1).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (2).
- pārskate Darbība, process --> pārskatīt (3).
- pārslēdze Darbība, process --> pārslēgt (1).
- pārstāde Darbība, process --> pārstādīt (2). Pārstādīšana.
- pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (2).
- pārstrāde Darbība, process --> pārstrādāt (3).
- prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (ārstam, juristam).
- kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
- pārdārdēt Dārdot pārspēt skaļumā.
- nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepāra datums.
- Nepāra datums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli. Nepārdatums.
- pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli. Pāra datums.
- baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
- virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
- pārsvars Daudzums, kas pārsniedz kā cita daudzumu.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
- Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
- Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslode.
- Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē.
- Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- stilot Dejot pārspīlēti moderni, arī pārspīlēti manierīgi.
- dekors Dekoratīva (telpas, celtnes ārsienas) apdare.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
- pundurvista Dekoratīvo vistu veids, kura pārstāvjiem ir neliels augums. Šī veida vistas.
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
- belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
- dežūrārsts Dežurējošais ārsts.
- pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
- pārdimdēt Dimdot pārspēt skaļumā.
- rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
- Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
- Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā to rezidences valstī. Visas diplomātiskās pārstāvniecības amatpersonas.
- Diplomātiskais korpuss Diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
- nodirnēt Dirnēt (visu laikposmu) un pārstāt dirnēt.
- rājiens Disciplinārsoda veids.
- Disciplinārs sods Disciplinārsods.
- Disciplinārs sods Disciplinārsods.
- Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- ekstravagance Dīvainība, pārspīlējums, savdabība.
- pārsienams Divd. --> pārsiet.
- pārskatāms Divd. --> pārskatīt.
- pārsmalcināts Divd. --> pārsmalcināt.
- pārspīlēts Divd. --> pārspēlēt.
- pārsteidzošs Divd. --> pārsteigt.
- pārsteigts Divd. --> pārsteigt.
- piesārtis Divd. --> piesārst.
- sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- truls Dobjš (pārskanu).
- kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
- čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
- Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- Akreditēšanās raksts Dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
- Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
- Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt. Pārdomāt.
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
- ordinēt Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
- atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- pārducināt Ducinot pārspēt skaļumā.
- pārdūkt Dūcot pārspēt skaļumā.
- pārdurnēt Dunot pārspēt skaļumā.
- ārdurvis Durvis (mājas, dzīvokļa u. tml.) ārsienā.
- paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums.
- stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
- izdusmoties Dusmoties un pārstāt dusmoties.
- versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma. Vārsmojums (1).
- nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kura pārstāvjiem attīstās horda.
- Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
- Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
- ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
- ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
- Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
- Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas elektromagnētiskās svārstības.
- drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
- komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
- augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
- radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
- magnetrons Elektronu lampa ultraaugstfrekvenču svārstību iegūšanai.
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
- Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
- Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pētī ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
- manierisms Formas pārspīlējums, pārsmalcinātība, samākslotība (mākslā). Manierība (2).
- uniforma Formas tērps (dažu civilo profesiju pārstāvjiem).
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
- futūrists Futūrisma pārstāvis.
- noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt.
- Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs.
- virsārsts Galvenais ārsts.
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
- konvents Garīdznieku, arī draudžu pārstāvju sapulce.
- toga Garš apmetnis līdz zemei. Arī mantija (1), talārs.
- Bērzu gārša Gārša, kurā pārsvarā aug bērzi.
- Egļu gārša Gārša, kurā pārsvarā aug egles.
- pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
- Baktericīdā lampa Gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
- sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
- plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu.
- Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums.
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecības darbu. Process --> dispanserizēt.
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs. Šī starpslāņa pārstāvji.
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- Pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
- reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
- krekings Iekārta naftas produktu pārstrādei.
- centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
- radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
- Lampu ģenerators Iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
- Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- slēdzis Ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai.
- slēgs Ierīce (kā) noslēgšanai vai pārslēgšanai.
- dzirnavas Ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
- Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
- Elektromagnētiskais sūknis Ierīce elektrības vadītāju šķidrumu pārsūknēšanai, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu, kas plūst pa šķidrumu.
- plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuli.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
- Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
- rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
- ieauroties Iesākt aurot un tūlīt pārstāt.
- ieblarkšķēties Iesākt blarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieblaukšķēties Iesākt blaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrāzmoties Iesākt blāzmot un tūlīt pārstāt.
- iebrakšķēties Iesākt brakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iebrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizbrikšķēties Iesākt brikšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
- aizbrīkšķēties Iesākt brīkšķēt un tūlīt pārstāt. Iebrikšķēties (biežāk).
- iebūkšķēties Iesākt būkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieburbuļoties Iesākt burbuļot un tūlīt pārstāt.
- ieburkšķēties Iesākt burkšķēt (1) un tūlīt pārstāt.
- iečabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt.
- aizčabēties Iesākt čabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečabēties.
- iečabināties Iesākt čabināties un tūlīt pārstāt.
- iečakstēties Iesākt čakstēt un tūlīt pārstāt (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko).
- iečakstināties Iesākt čakstināt (1) un tūlīt pārstāt.
- iečaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt.
- aizčaukstēties Iesākt čaukstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečaukstēties.
- iečīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizčīkstēties Iesākt čīkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečīkstēties.
- iečirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par priekšmetiem).
- aizčirkstēties Iesākt čirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iečirkstēties.
- iečūkstēties Iesākt čūkstēt un tūlīt pārstāt.
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par šķidrumu).
- iedīkties Iesākt dīkt un tūlīt pārstāt (par dažiem kukaiņiem).
- iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām). Ietrīcēties.
- aizdrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedrebēties.
- ieducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt.
- aizducināties Iesākt ducināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieducināties.
- iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem). Iesākt dūkt un tūlīt pārstāt.
- aizdunēties Iesākt dunēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iedunēties.
- iedžinkstēties Iesākt džinkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieelsties Iesākt elst. Iesākt elst un tūlīt pārstāt.
- iegrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt.
- aizgrabēties Iesākt grabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegrabēties.
- iegrabināties Iesākt grabināties un tūlīt pārstāt.
- iegrandēties Iesākt grandīt un tūlīt pārstāt.
- iegrauties Iesākt graut [2] (1) un tūlīt pārstāt.
- ieguldzēties Iesākt guldzēt un tūlīt pārstāt.
- iegulgoties Iesākt gulgot un tūlīt pārstāt.
- iegurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizgurkstēties Iesākt gurkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iegurkstēties.
- aizkāsēties Iesākt kāsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekāsēties.
- ieklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt.
- aizklabēties Iesākt klabēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabēties.
- ieklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt.
- aizklabināties Iesākt klabināt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklabināties.
- ieklakstēties Iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt.
- ieklakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizkrakšķēties Iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakšķēties.
- ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
- aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieklaudzēties.
- ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
- ieklepoties Iesākt klepot un tūlīt pārstāt.
- ieklinkšķēties Iesākt klinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt.
- aizknakstēties Iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakstēties.
- ieknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizknakšķēties Iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknakšķēties.
- ieknaukstēties Iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt.
- ieknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizknaukšķēties Iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknaukšķēties.
- ieknikstēties Iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt.
- ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizknikšķēties Iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieknikšķēties.
- iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
- iekrakstēties Iesākt krāksiet un tūlīt pārstāt.
- aizkrakstēties Iesākt krakstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrakstēties.
- iekrakšķēties Iesākt krakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizkrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iekrākties.
- iekraukāties Iesākt kraukāt un tūlīt pārstāt.
- iekraukstēties Iesākt kraukstēt un tūlīt pārstāt.
- iekraukšķēties Iesākt kraukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekstēties Iesākt krekstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekrekšķināties Iesākt krekšķināt un tūlīt pārstāt.
- iekrikstēties Iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt.
- iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties (par priekšmetiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iekutēties Iesākt kutēt un tūlīt pārstāt.
- iemirkšķināties Iesākt mirkšķināties un tūlīt pārstāt.
- iemurkšķēties Iesākt murkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iemurmināties Iesākt murmināt un tūlīt pārstāt.
- iemurmuļoties Iesākt murmuļot un tūlīt pārstāt.
- aizņerkstēties Iesākt ņerkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieņerkstēties.
- ieņirgties Iesākt ņirgt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkstēties Iesākt ņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķēties Iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķēties Iesākt parkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieparkšķināties Iesākt parkšķināt un tūlīt pārstāt.
- ieplarkšķēties Iesākt plarkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplerkšķēties Iesākt plerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplīkšķēties Iesākt plīkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplinkšķēties Iesākt plinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepliukšķēties Iesākt pliukšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieplunkšķēties Iesākt plunkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepļerkšķēties Iesākt pļerkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepukšķēties Iesākt pukšķēt un tūlīt pārstāt.
- iepakšķināties Iesākt pukšķināt un tūlīt pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.). Iesākt radīt šādu skaņu un tūlīt pārstāt.
- ieraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt.
- aizraudāties Iesākt raudāt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieraudāties.
- ierībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt.
- aizrībēties Iesākt rībēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierībēties.
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
- aizrūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ierūkties.
- ieskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt.
- aizskanēties Iesākt skanēt. Iesākt skanēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskanēties.
- ieskrabēties Iesākt skrabēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt.
- aizskrabināties Iesākt skrabināties un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ieskrabināties.
- ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapstināties Iesākt skrapstināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķēties Iesākt skrapšķēt un tūlīt pārstāt.
- ieskrapšķināties Iesākt skrapšķināties un tūlīt pārstāt.
- ieskribināties Iesākt skribināties un tūlīt pārstāt.
- ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
- iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
- iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
- iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iespindzēties Iesākt spindzēt un tūlīt pārstāt.
- iesprakstēties Iesākt sprakstēt un tūlīt pārstāt.
- iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un tūlīt pārstāt.
- iesprausloties Iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt.
- iesprikstēties Iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt.
- iespurkšķēties Iesākt spurkšķēt un tūlīt pārstāt.
- iestrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aizstrinkšķēties Iesākt strinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iestrinkšķēties.
- iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
- iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iesvilpties.
- iešalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt.
- aizšalkties Iesākt šalkt. Iesākt šalkt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešalkties.
- iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
- aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešķindēties.
- iešļakstēties Iesākt šļāksiet un tūlīt pārstāt.
- iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņakstēties Iesākt šņakstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- aizšņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešņākties.
- iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešņukstēties Iesākt šņukstēt un tūlīt pārstāt.
- iešvīkstēties Iesākt švīkstēt un tūlīt pārstāt.
- iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt.
- aizšvirkstēties Iesākt švirkstēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iešvirkstēties.
- ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt (par mehānismiem, ierīcēm).
- aiztarkšķēties Iesākt tarkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietarkšķēties.
- ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt.
- aiztinkšķēties Iesākt tinkšķēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietinkšķēties.
- ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un tūlīt pārstāt.
- ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīcēties.
- ietrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
- aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ietrīsēties. Aiztrīcēties, ietrīcēties.
- ietrīsuļoties Iesākt trīsuļot un tūlīt pārstāt.
- ietrizuļoties Iesākt trizuļot un tūlīt pārstāt.
- ietrokšņoties Iesākt trokšņot un tūlīt pārstāt.
- ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
- ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
- ievirmoties Iesākt virmot un tūlīt pārstāt.
- aizvizēties Iesākt vizēt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Ievizēties.
- aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezibsnīties.
- iezuzēties Iesākt zuzēt un tūlīt pārstāt.
- iezvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt.
- aizzvanīties Iesākt zvanīt un tūlīt pārstāt. _biežāk_ Iezvanīties.
- iežagoties Iesākt žagoties un tūlīt pārstāt.
- iežvadzēties Iesākt žvadzēt un tūlīt pārstāt.
- iežvarkstēties Iesākt žvarkstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvikstēties Iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt.
- iežvīkstēties Iesākt žvīkstēt un tūlīt pārstāt.
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas. Bezmaksas eksemplārs.
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
- Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
- ambulatorijs Iestāde, kurā apskata un ārstē dzīvniekus.
- komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
- ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
- pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai. Ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā. Pārslēgs.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- gāzēt Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (plaušas). Ievadīt gaisu starp pleirām, lai ārstētu (kādu).
- apakšnams Ievēlējamā palāta Anglijas parlamentā. Pārstāvju palāta.
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
- izdraudzēties Ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties.
- izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
- Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- Sagulēt slimnīcā Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā. Ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- izriebties Ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
- izkārsties Ilgāku laiku, daudz kārst.
- izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- impresionists Impresionisma pārstāvis.
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
- ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem. Ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
- seroterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar serumiem.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļās. Dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
- priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem. Pārākums, pārsvars.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji. Arī žargons.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām. Augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- noklabināt Īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
- noblāvot Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
- noblāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt blāzmot.
- nobrāzmot Īsu brīdi blāzmot un pārstāt brāzmot.
- nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
- nocilāties Īsu brīdi cilāties un pārstāt cilāties.
- nočakstināt Īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem).
- nočirkstināt Īsu brīdi čirkstināt un pārstāt čirkstināt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
- nočivināt Īsu brīdi čivināt un pārstāt čivināt (par putniem).
- nodipēt Īsu brīdi dipēt un pārstāt dipēt.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt. Notrīcēt.
- noducināt Īsu brīdi ducināt un pārstāt ducināt.
- nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
- noerroties Īsu brīdi erroties un pārstāt erroties.
- nogāgināt Īsu brīdi gāgināt un pārstāt gāgināt.
- nogāzelēties Īsu brīdi gāzelēties un pārstāt gāzelēties.
- nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
- nogrīļoties Īsu brīdi grīļoties un pārstāt grīļoties.
- noguldzināt Īsu brīdi guldzināt un pārstāt guldzināt.
- nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
- noņerkstēt Īsu brīdi kaprīzi raudāt un pārstāt raudāt.
- nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm). Noputēt (2).
- nokustēties Īsu brīdi kustēties un pārstāt kustēties.
- nokvakšķināt Īsu brīdi kvakšķināt un pārstāt kvakšķināt.
- nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
- nolāsmot Īsu brīdi lāsmot un pārstāt lāsmot.
- nolāsot Īsu brīdi lāsot [2] un pārstāt lāsot. Nolāsmot.
- nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
- nolīgot Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties. Nolīgoties [1] (1).
- nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
- noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
- noluncināties Īsu brīdi luncināties un pārstāt luncināties.
- noļodzīties Īsu brīdi ļodzīties un pārstāt, ļodzīties.
- nomargot Īsu bridi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu).
- nominstināties Īsu brīdi minstināties un pārstāt minstināties.
- nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
- nomirdzināties Īsu brīdi mirdzināties un pārstāt mirdzināties.
- nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
- nomutuļot Īsu brīdi mutuļot un pārstāt mutuļot.
- noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un pārstāt ņirbēt.
- nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
- noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt. Noplandīt (2).
- noplandēties Īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties. Noplandīties.
- noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (1).
- noplandīties Īsu brīdi plandīties un pārstāt plandīties.
- noplandīt Īsu brīdi planēt un pārstāt plandīt (2).
- noplīvot Īsu brīdi plīvot un pārstāt plīvot.
- nopukoties Īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties.
- noputēt Īsu brīdi putēt un pārstāt putēt.
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
- norēgoties Īsu bridi rēgoties un pārstāt rēgoties.
- nosāpēties Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt. Nosāpēt (2).
- nosāpēt Īsu brīdi sāpēt un pārstāt sāpēt. Nosāpēties.
- nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
- nosmaidīt Īsu brīdi smaidīt un pārstāt smaidīt.
- nosmelgt Īsu brīdi smelgt un pārstāt smelgt.
- nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
- nosmīnēt Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
- nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
- nospīguļot Īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot.
- nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstēt (1).
- nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties. Nodzirkstīt (1).
- nospulgot Īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot.
- nospurgt Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
- nostarot Īsu brīdi starot un pārstāt starot.
- nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
- nosūroties Īsu brīdi sūroties un pārstāt sūroties.
- nosūrstēt Īsu brīdi sūrstēt un pārstāt sūrstēt.
- nošausmināties Īsu brīdi šausmināties un pārstāt šausmināties.
- nošņukstēt Īsu brīdi šņukstēt un pārstāt šņukstēt.
- notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
- notrīcināt Īsu brīdi trīcināt un pārstāt trīcināt.
- notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt.
- novaibstīt Īsu brīdi vaibstīt un pārstāt vaibstīt.
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
- novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties. Nozvalstīties.
- novārstīt Īsu brīdi vārstīt un pabeigt vārstīt.
- novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
- novērpties Īsu brīdi vērpties, virpuļot un pārstāt vērpties, virpuļot.
- novēsmot Īsu brīdi vēsmot un pārstāt vēsmot (piemēram, par gaisa plūsmu, smaržu).
- novibrēt Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
- novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
- novidžināt Īsu brīdi vidžināt un pārstāt vidžināt.
- noviebties Īsu brīdi viebties un pārstāt viebties.
- novējoties Īsu brīdi viegli kustēties gaisa plūsmā un pārstāt kustēties.
- novilnīt Īsu brīdi vilnīt un pārstāt vilnīt.
- noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
- noviļņoties Īsu brīdi viļņoties un pārstāt viļņoties.
- novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
- novirināties Īsu brīdi virināties un pārstāt virināties.
- novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
- novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
- nolocīties Īsu brīdi virzīties līkumojot un pārstāt virzīties.
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- novizēt Īsu brīdi vizēt un pārstāt vizēt.
- novizmot Īsu brīdi vizmot un pārstāt vizmot.
- novizuļot Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
- nozaigot Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
- nozalgot Īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot.
- nozibēt Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
- nozūdīties Īsu brīdi zūdīties un pārstāt zūdīties.
- nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
- nozvāroties Īsu brīdi zvāroties un pārstāt zvāroties.
- nozvērot Īsu brīdi zvērot un pārstāt zvērot.
- nozvīļot Īsu brīdi zvīļot un pārstāt zvīļot.
- nožadzināt Īsu brīdi žadzināt un pārstāt žadzināt.
- nostreipuļot Īsu brīdi, streipuļot un pārstāt streipuļot.
- pašizārstēšanās Izārstēšanās bez medicīniskas palīdzības.
- izdziedēt Izārstēt (slimību).
- izdziedināt Izārstēt (slimību).
- izdziedēt Izārstēt (slimo).
- izdziedināt Izārstēt (slimo).
- Izcelt no gultas Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
- Uzcelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- Piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- Uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- Savest kārtībā Izārstēt.
- Atdot veselību Izārstēt.
- Savest kārtībā Izārstēt.
- Atdot veselību Izārstēt.
- salāpīt Izārstēt.
- saārstēt Izārstēt. Arī sadziedēt (brūci).
- Dabūt uz kājām (arī uz pekām) Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.
- Dabūt uz pekām Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.
- Dabūt uz kājām (arī uz pekām sar.) Izārstēt. Palīdzēt atgūt veselību.
- Uzcelties (arī piecelties) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- Piecelties (arī uzcelties) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku). Kļūt dzīvam, atgūt dzīvību.
- izdziedēties Izārstēties.
- izdziedināties Izārstēties.
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to). Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai.
- Jaukts dzimums, arī jaukta izcelšanās Izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji.
- spīdēt Izcelties (citu vidū), pārsteigt ar ko.
- izcilnieks Izcili labs īpatnis, eksemplārs (parasti augs).
- detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- Nostrādāt (kādu) numuru Izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- izbārstīt Izklaidus izbērt. Bārstot izkliedēt. Izkaisīt (1).
- apstāsts Izklāstījums, pārstāstījums.
- apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
- pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
- utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
- zondāža Izmeklēšana, ārstēšana ar zondi (2).
- zondēt Izmeklēt, ārstēt ar zondi (2).
- vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
- Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
- iznārstoties Iznārstot.
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
- pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni). Pārsviesties (3).
- pārskaņot Izraisīt (patskaņa) pārskaņu.
- Žēlīgais Dievs! arī (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) pasaulīt, arī mīļā (arī baltā) pasaulīt! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī priekā, satraukumā.
- Deviņi pērkoni! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī sašutumā, dusmās.
- Vai dieviņ! arī Ak (tu) dieviņ (arī dievs)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) kungs (arī dievs, dieviņ), arī ak (tu) kungs (un) dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Mīļais (arī mans) dievs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
- Ak (tu) mūžs! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Nu saki (viens) cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- Nu saki viens cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- Nu saki (viens) cilvēks! Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- (Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ka tevi tukšā! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, arī viļoties.
- Kaut tu izputētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.
- Kad (arī kaut, ka) tu izčibētu! Izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. Tml.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē). Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
- ielocījums Izšuvumu tehnika, kurā pavediena pārstaipu garums ir dažāds.
- apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
- ceremonēties Izturēties ceremoniāli, pārsmalcināti.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini. Censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml. Nenopietni rīkoties. Ākstīties.
- klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
- reeksportēt Izvest no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
- aizsteigties Izvirzīties priekšgalā. Pārspēt.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu). Pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
- izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām). Izgaist (3).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) Ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. Vieta zem šādas jumta daļas.
- nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas. Vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
- laminārijas Jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), kuras izmanto uzturā un lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
- advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
- Jūras kāposti Jūrmalas krambe. Jūras aļģes, kuras izmanto uzturā, ārstniecībā.
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- Justies kā ar ūdeni aplietam Justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
- mūsējais Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- misija Kādas valsts pārstāvji, ko sūta uz citu valsti ar speciālu uzdevumu.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- purvciprese Kailsēkļu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgas sēklzvīņas ar 2-9 sēklaizmetņiem spirāliski koksnainos čiekuros.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
- kontrindicēts Kaitīgs organismam (par zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml.).
- kontrindikācija Kaitīgums (zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml.).
- Laika grāmata Kalendārs [1] (1).
- Jaunā stila (arī Gregora) kalendārs Kalendārs, ko sāka ieviest 1582. gadā.
- Jaunā stila (arī Gregora) kalendārs Kalendārs, ko sāka ieviest 1582. gadā.
- Vecā stila (arī Jūlija) kalendārs Kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā priekš mūsu ēras.
- tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
- Noplēšamais kalendārs Kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
- gadagrāmata Kalendārs.
- Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
- Kaļķu liniments Kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
- kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
- kapilārvads Kapilārs [1] (3).
- Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
- parlaments Kapitālistiskajās valstīs - pilnīgi vai daļēji ievēlējams augstākais valsts pārstāvniecības orgāns ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- manufaktūra Kapitālistiskās ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots: darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai. Karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- bruņusitējs Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai.
- seims Kārlu pārstāvības orgāns (Polijas-Lietuvas valstī).
- kaze Karpu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
- Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
- Zvīņu karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas. Šīs šķirnes karpa.
- Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
- kārīgs Kārs (1).
- našķīgs Kārs (1).
- kārīgs Kārs (2).
- kārīgs Kārs (3).
- kārīgs Kārs (4).
- sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
- izkārst Kārst un pabeigt kārst.
- pārkārst Kārst vēlreiz, no jauna.
- landtāgs Kārtu pārstāvju sanāksme (vācu feodālajās valstīs).
- sabors Kārtu pārstāvniecības orgāns (dažās dienvidslāvu zemēs).
- nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
- kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs. Kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā).
- nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- klasicists Klasicisma pārstāvis.
- Klausīties ar vaļēju (arī pavērtu) muti Klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu.
- noklepot Klepot (visu laikposmu) un pārstāt klepot.
- Nošaut buku Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- Šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- (No)šaut buku (arī bukus) Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- ieiet Kļūt par (kā) locekli, pārstāvi.
- pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
- pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
- pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī pārsalt (2).
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārslot.
- sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu). Sapārsloties.
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
- pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu.
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- radiokomentārs Komentārs, ko pārraida pa radio.
- konsignators Komisionārs, kas pārdod preces konsignācijas darījumos.
- pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
- komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
- koncentrāts Koncentrēts (piemēram, ārstniecības) preparāts.
- Koncerta repertuārs Koncertrepertuārs.
- Koncerta repertuārs Koncertrepertuārs.
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
- konstruktīvists Konstruktīvisma pārstāvis.
- konsulāts Konsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
- komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
- nokrākt Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt.
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas II kongresa revolucionārā vairākuma pārstāvis. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- ļēpot Krist lielām pārslām (par sniegu).
- Sniega pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
- sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums. Sniega pārsla.
- kubists Kubisma pārstāvis.
- koks Kuģa pavārs.
- kohs Kuģa pavārs. Koks [2].
- bezspārņi Kukaiņu apakškārta, kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- kamielītis Kukaiņu kārta, kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus. Šīs kārtas kukaiņi.
- blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
- spāre Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
- nokūkot Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
- kulinārisks Kulinārs [2].
- pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- nokunkstēt Kunkstēt (visu laikposmu) un pārstāt kunkstēt.
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
- kūrortterapija Kūrorta apstākļu izmantošana slimību ārstēšanā un profilaksē.
- arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- kliņģerīte Kurvjziežu dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem). Viļņoties (2).
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- nokvankšķēt Kvankšķēt (visu laikposmu) un pārstāt kvankšķēt.
- kvazizvaigzne Kvazārs.
- nokvernēt Kvernēt (visu laikposmu) un pārstāt kvernēt.
- nokviekt Kviekt (visu laikposmu) un pārstāt kviekt.
- Fiziskais svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- nutācija Ķermeņa rotācijas ass svārstības.
- Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- Koksnes ķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
- kardioķirurģija Ķirurģijas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
- krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
- Operatīvā ārstēšana Ķirurģiskā ārstēšana.
- replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
- replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
- kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
- Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- nolaiskot Laiskot (visu laikposmu) un pārstāt laiskot.
- laponoīdi Laponoīdās rases pārstāvji.
- Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
- Jaukta laulība Laulība starp dažādu rasu, nāciju, tautību vai sociālo grupu pārstāvjiem.
- Lecekts logs Lecekts pārsegs.
- Lecekts logs Lecekts pārsegs.
- peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām).
- saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piemēram, (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai). Pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai. Zāļu līdzeklis. Zāles.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
- Sonors līdzskanis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem. Skanenis.
- skanenis Līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem. Sonors līdzskanis.
- (Ar) atplestu muti, arī muti atplētis Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- (Ar) atplestu muti, arī muti atplētis Lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- pasija Liela šķērsgriezuma sila, uz kuras balsta garensiļas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
- ventilis Lieljaudas vai mazjaudas elektroniska ierīce vai nedalāma ierīču kopa, kura vada strāvu vienā virzienā un kurai ir divi stabili, pārslēdzami darba stāvokļi.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
- kubls Liels trauks (kā) rūpnieciskai pārstrādei, apstrādei.
- augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
- ak Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, pārsteigumu, vilšanos, nosodījumu).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- (Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- Ak tu debess, arī augstā debess Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- (Vai) tu re Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Kā (jums) tas patīk Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, uztraukumu, neizpratni.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
- u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
- ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- metāllūžņi Lietošanai nederīgi metāla priekšmeti, ko var izmantot tālākai pārstrādei.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- Kasācijas protests (arī sūdzība) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- Kasācijas sūdzība (arī protests) Likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- rapa Limānu, sāļūdens un minerālizēto dūņu ezeru ūdens, ko izmanto ārstniecībā.
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- nolīņāt Līņāt (visu laikposmu) un pārstāt līņāt.
- nolīņāt Līņāt un pārstāt līņāt.
- kūņoties Līst ārā (no kāda pārsega, čaulas u. tml.), atbrīvojoties (no tā).
- seglīste Līste (kā) pārsegšanai.
- nolīt Līstot virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
- nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu).
- literārisks Literārs (1).
- literārisks Literārs (2).
- literārisks Literārs (3).
- atstāsts Literārs (kāda notikuma, fakta u. tml.) attēlojums.
- hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
- scenārijs Literārs darbs, kurā ir sīks uzņemamās kinofilmas dramatiskās darbības apraksts.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- librets Literārs scenārijs (baletam, arī pantomīmai).
- kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
- kūrija Livonijas valstu un kārtu pārstāvju nogrupējums Livonijas landtāgā.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve.
- sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas. Arī velve. Spraislis (2).
- Sojas rauši Lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
- melodrāma Luga, dramatisks uzvedums, kam raksturīgs emociju un situāciju pārspīlējums.
- bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks. Naidīgas varas pārstāvis.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.). Būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml. Ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) Ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
- (Kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
- (Kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
- traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- Pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
- Pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
- Pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes Ļoti labi pārskatāms, redzams.
- Redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes Ļoti labi redzams, pārskatāms.
- Sasalt (arī sastingt) ragā Ļoti nosalt, pārsalt.
- Sasalt (arī sastingt) ragā Ļoti nosalt, pārsalt.
- Sastingt (arī sasalt) ragā Ļoti nosalt, pārsalt.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- hiperbolisks Ļoti pārspīlēts.
- Kā ar (aukstu, arī karstu, vārošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- Kā ar (aukstu, arī karstu, verdošu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- Kā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet Ļoti pārsteigt (parasti nepatīkami).
- kinozvaigzne Ļoti populāra kinoaktrise, ļoti populārs kinoaktieris.
- krūzmētra Ļoti smaržīgs lūpziežu dzimtas ārstniecības augs ar viļņainām lapu malām.
- ultramoderns Ļoti, galēji, arī pārspīlēti moderns.
- Veterinārā ķirurģija Mācība par dzīvnieku slimību ārstēšanu ar operatīvām metodēm.
- odontoloģija Mācība par zobiem, to slimībām, ārstēšanu.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
- pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
- Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
- kapitālsiena Mājas iekšsiena, kas nes pārseguma un jumta konstrukcijas slodzi.
- virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu. Papildu maksa.
- nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
- naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
- manierists Manierisma (1) pārstāvis.
- pilsonis Mantīgās šķiras, parasti buržuāzijas, pārstāvis.
- timiāns Mārsils, kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
- vecvīrbārdiņa Mārsils.
- pīlārs Masīvs balsts (parasti taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
- Matemātiskais svārsts Materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
- nomaurot Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot.
- nomaut Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut.
- mazpazīstams Maz zināms, pazīstams, arī nepopulārs.
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpē. Arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi.
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- Vidējais medicīnas personāls Medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- feldšeris Medicīnas darbinieks (ārsta palīgs) ar vidējo medicīnisko izglītību.
- slimnīca Medicīnas iestāde stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- onkoloģija Medicīnas nozare, kas pētī audzējus, to rašanās cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības. Mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
- Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
- Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
- refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
- Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
- terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu.
- nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
- ftiziatrija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanu.
- pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
- radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
- sifilidoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sifilisu un tā ārstēšanas metodes.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
- geriatrija Medicīnas nozare, kas pētī vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
- veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa). Arī stomatoloģija.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas slimību ārstēšanā izmanto galvenokārt operatīvas metodes.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ātrsta uzraudzībā.
- Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- Slimības vēsture Medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
- tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- rezidents Metropoles pārstāvis protektorātā.
- nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
- flanelis Mīksts, viegli uzkārsts (parasti kokvilnas) audums.
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
- uniforma Militārs formas tērps.
- eskorts Militārs konvojs, sardze.
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
- militārisks Militārs.
- nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
- frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
- Leģitīma dinastija Monarhu dinastija, kuras pārstāvji pārņem varu mantošanas ceļā.
- numismāts Monētu, medaļu kolekcionārs.
- mongoloīdi Mongoloīdās rases pārstāvji.
- imperiālists Monopolistiskā kapitāla pārstāvis, kas realizē imperiālisma un agresijas politiku. Lielkapitālists.
- Landrātu kolēģija Muižnieku ievēlēts pārstāvības orgāns.
- nomurgot Murgot (visu laikposmu) un pārstāt murgot.
- Septītās dienas adventisti Mūsdienu adventisma galvenā virziena pārstāvji, kam raksturīga sestdienas svinēšana.
- dodekafonisms Mūzikas virziens, kuras pārstāvjiem raksturīgā komponēšanas metode ir dodekafonija.
- tamarinds Mūžzaļš, tropisks koks ar dzelteniem ziediem un ārstniecībā izmantojamiem augļiem.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks. Naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- iznaidoties Naidoties un pārstāt naidoties.
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- beladonna Nakteņu dzimtas indīgs augs, ko lieto ārstniecībā.
- iznārstot Nārstot un pabeigt nārstot (par zivīm).
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- natūrfilozofs Natūrfilozofijas pārstāvis.
- naudkārīgs Naudaskārs.
- aizmirst Neaptvert (ko izdarīt, piemēram, aiz pārsteiguma, pārdzīvojuma).
- trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- nedziedināms Neārstējams (2).
- nedziedējams Neārstējams.
- negroīdi Negroīdās rases pārstāvji.
- negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums. Āzijas pigmeji.
- Pagulēt slimnīcā Neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- Pagulēt slimnīcā Neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
- paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
- pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
- pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
- pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt. Arī pasnaikstīt.
- pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties. Arī pasnaikstīties.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- gadījums Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
- lazarete Neliela ārstniecības iestāde (piemēram, karaspēka daļā) īslaicīgai stacionārai slimnieku ārstēšanai.
- skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
- pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs vārtiem, durvīm).
- baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā).
- spalīši Nematožu klases nelielu tārpu dzimta, kuras pārstāvji parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- vairāki Nenoteikta, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā). Konsekvences trūkums.
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus. Arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem). Ne visi. Daži (2).
- nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
- neoimpresionists Neoimpresionisma pārstāvis.
- neoreālists Neoreālisma (1) pārstāvis.
- neoromantiķis Neoromantisma pārstāvis.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
- nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem.
- izmelot Nepatiesi vai pārspīlēti apgalvot.
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- Kā ar aukstu ūdeni apliet Nepatīkami pārsteigt.
- Auksta duša Nepatīkams pārsteigums. Atjēgšanās (piemēram, no spēcīga emocionāla stāvokļa).
- uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu). Pārspīlēt (ko).
- iregulārs Neregulārs (par ģeometriskām figūrām).
- heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
- Mest ikrus Nērst ikrus, nārstot.
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju). Savārstījums (2).
- būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piemēram, pamati, sienas, pārsegumi).
- kopne Nesošais (pārsedzošu būvkonstrukciju) elements.
- mazvērtība Neticība sev, saviem spēkiem. Savu trūkumu, parasti pārspīlēta, izjūta.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
- bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem). Pārlēpot.
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- nodēdēt Nīkt bezdarbībā (visu laikposmu) un pārstāt nīkt.
- reeksports No ārzemēm ievestu preču izvešana uz citu valsti bez to pārstrādes.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- saitējums No saitēm veidots pārsējs.
- sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
- aģentūra Nodaļa, pārstāvniecība (kādā iestādē).
- nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- neārstējams Nol. divd. --> ārstēt.
- nepārskatāms Nol. divd. --> pārskatīt.
- nepārspējams Nol. divd. --> pārspēt.
- nepārspēts Nol. divd. --> pārspēt.
- nepārsūdzams Nol. divd. --> pārsūdzēt.
- trankvilizators Nomierinošs ārstniecības līdzeklis.
- nosegt Noņemt (ko uzsegtu, pārsegtu).
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi. Norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
- priekšā Norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks.
- pāri Norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot).
- virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu). Arī papildus.
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu).
- par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
- uz- Norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi.
- vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
- nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
- noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
- kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process.
- just Noskārst, nojaust.
- melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā). Galēji reakcionārs. Arī ļauns, nelietīgs.
- Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
- Mednieku stāsts Nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to). Izsvītrot.
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārsviest (2).
- zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
- noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
- tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
- pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām.
- saimniekorganisms Organisms, kurā ir pārstādīts cita organisma orgāns.
- ģimene Organizatoriska cilvēku abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa. Tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā.
- rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd. Rudimentārs orgāns.
- dzegužpuķes Orhideju dzimtas lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā).
- dubulteksemplārs Otrais (ar oriģinālu vienāds) eksemplārs. Dublikāts.
- dublikāts Otrais (dokumenta) eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu.
- dublikāts Otrais (kāda priekšmeta) eksemplārs. Dublēts (1).
- padakterēt Paārstēt.
- nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
- vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Taisīt vaļā. Atvērt (2).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.). _imperf._ Vērt vaļā. Attaisīt.
- kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē.
- retrostils Pagājušā laikposma (kā) stils, kas atkal kļuvis populārs, moderns.
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrība).
- norimt Pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni).
- rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- dispanserizēt Pakļaut dispansera uzskaitei un ārstēt dispanserā.
- pieņemt Pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei.
- pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
- pievārēt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Pieveikt.
- vārēt Pakļaut, pārspēt. Arī veikt.
- ārstēties Pakļauties ārstēšanai. Refl. -> ārstēt.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- Palikt ēnā Palikt neievērotam, nepamanītam. Tikt pārspētam, neizvirzīties.
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- pārmākt Panākt pārsvaru (sporta spēlē) - par komandu, sportistiem sporta spēlēs.
- dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
- Izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas. Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekārsi.
- nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) Īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
- tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
- likvidēt Panākt, ka (kas, piemēram, organizācija, uzņēmums) pārstāj, beidz darboties.
- saglābt Panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji). Izārstēt (parasti daļēji).
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
- Izlīdzināt spēli Panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
- Izlīdzināt spēli Panākt, ka spēles pretinieks zaudē pārsvaru.
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- Brīvais pants Pants ar dažādu pēdu skaitu dzejas vārsmās.
- Brīvais pants Pants ar dažādu pēdu skaitu dzejas vārsmās.
- Baltais pants Pants, kura vārsmās nav atskaņu (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- sievpaparde Paparžu klases dzimta, kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs.
- apžilbināt Par ko negaidītu, pārsteidzošu.
- pārciets Pārāk ciets. Tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
- pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
- pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
- pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt. Diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- kundzība Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
- priekšroka Pārākums pārsvars (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju u. tml. kopuma Dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- virsroka Pārākums, arī pārsvars.
- receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
- māsa Parasti savienojumā «medicīnas māsa»: medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- laist Parasti savienojumā ar «laukā», «ārā»: pārstāt turēt (ko savās rokās).
- posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
- melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
- brīnums Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu. Ļoti liels pārsteigums.
- apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
- apklāt Pārklāt, apsegt. Pārsegt.
- spīkers Parlamenta apakšnama priekšsēdētājs (Anglijā). Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētājs (Amerikas Savienotajās Valstīs). Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs (dažās valstīs).
- parlamentārisks Parlamentārs [1].
- parlamentārietis Parlamentārs [2].
- Uz pjedestāla (no)stādīt (arī (uz)celt, (pa)celt u. tml.) Pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- Uz pjedestāla stādīt (arī celt u. tml.) Pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- Uz pjedestāla uzcelt (arī pacelt, nostādīt u. tml.) Pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- lielīt Pārmērīgi, pārspīlēti slavēt, cildināt.
- hiperbola Pārmērīgs tēla vai domas pārspīlējums (mākslas darbā).
- žirafe Pārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder divu Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji.
- pārstiept Pārpūlēt (ķermeņa daļu, tās muskulatūru), piemēram, nesot, ceļot ko smagu. Pārstaipīt (2).
- pārstiepties Pārpūlēties, piemēram, nesot, ceļot ko smagu. Pārstaipīties.
- pāršņorēt Pārsaitēt (apavus).
- pāraukstēties Pārsalt (2).
- pārcepināties Pārsauļoties.
- atsēdināt Pārsēdināt uz aizmuguri.
- tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem.
- pārvalks Pārsegs, apvalks (tehniskām ierīcēm).
- pārņemt Pārsegt (sev, savam ķermenim).
- pārsegties Pārsegt sev (ko).
- pārsegties Pārsegt sevi (ar ko).
- apjums Pārsegums jumta veidā (parasti automobiļiem, ratiem u. tml.).
- pārsedze Pārsegums, parasti (kā) daļu savienošanai.
- jums Pārsegums.
- pārsējums Pārsējs.
- pārsienams Pārsējs.
- pārsēst Pārsēsties.
- pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu).
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt).
- pārvest Pārskaitīt (2).
- atskaite Pārskats.
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko).
- pārslacināt Pārslacīt.
- tiristors Pārslēdzama daudzslāņu pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām pārejām.
- pārslēgties Pārslēgt (1) - par ierīces, iekārtas vadītāju.
- pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
- pārsirgt Pārslimot.
- pārslveidīgs Pārslveida.
- ceremoniāls Pārsmalcināts (manierēs, izturēšanās veidā). Ar pārsmalcinātām manierēm.
- No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt Pārsmieties.
- No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt Pārsmieties.
- uzlaist Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru.
- uzlaist Pārsniegt (noteiktu laika) ierobežojumu.
- pārpildīt Pārsniegt (plānu, ieplānoto).
- Iet pāri mēram (arī pār mēru) Pārsniegt vēlamo pakāpi.
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro.
- izkonkurēt Pārspējot (piemēram, kvalitātē), aizstāt (ko) - piemēram, par ierīcēm, vielām.
- pārvara Pārspēks.
- Atstāt ēnā Pārspēt
- apsteigt Pārspēt (kādu darbā), uzvarēt (kādu sacensībās).
- izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē.
- Izgriezt pogas Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies.
- (Iz)griezt pogas (ārā) Pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies. Būt pārākam.
- veikt Pārspēt (kādu), piemēram, sacensībās.
- pārsist Pārspēt (kādu).
- pārtrumpot Pārspēt (kādu).
- uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
- uzveikt Pārspēt ar fizisku spēku, veiklību u. tml. Arī uzvarēt (1).
- noskriet Pārspēt braukšanā (par transportlīdzekļiem).
- nobraukt Pārspēt braukšanā.
- noskriet Pārspēt braukšanā. Pārspēt jāšanā.
- apdzert Pārspēt dzeršanā.
- nodzert Pārspēt dzeršanā. Apdzert (3).
- aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- nodziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- Uzstādīt rekordu Pārspēt iepriekšējo rekordu.
- noiet Pārspēt iešanā.
- pārmākt Pārspēt intensitātē (citu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (citu skaņu, smaržu) - par intensīvāku, stiprāku skaņu, smaržu.
- nojāt Pārspēt jāšanā.
- Gūt virsroku Pārspēt kādu, uzvarēt.
- aizkliegt Pārspēt kliegšanā. Pārkliegt.
- aizlīgot Pārspēt līgo dziesmu dziedāšanā.
- nopeldēt Pārspēt peldēšanā.
- aizrunāt Pārspēt runāšanā.
- pārskanēt Pārspēt skaļumā (citu skaņu).
- pāršalkt Pārspēt skaļumā (citu skaņu). Pārskanēt (3).
- noskriet Pārspēt skriešanā.
- pārskriet Pārspēt skriešanā.
- pārsvilpot Pārspēt svilpošanā.
- pārsvilpt Pārspēt svilpšanā.
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs. Sagraut (2).
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā. Sagraut (2).
- graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā).
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
- Gūt (arī dabūt, ņemt) virsroku (retāk pārsvaru) Pārspēt, uzvarēt.
- Cirst pušu (arī pāri), arī sist pušu Pārspēt.
- Augt pāri galvai Pārspēt.
- Sist (arī cirst) pušu (arī pāri) Pārspēt.
- Aiziet garām Pārspēt.
- Aiziet (tālu) priekšā Pārspēt.
- Aiziet tālu priekšā Pārspēt.
- Cirst pāri (arī pušu) Pārspēt.
- Atstāt ēnā Pārspēt. Neļaut izvirzīties.
- Ņemt virsroku (retāk pārsvaru) Pārspēt. Uzvarēt.
- Ņemt pārsvaru (biežāk virsroku) Pārspēt. Uzvarēt.
- izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- pārsālīt Pārspīlēt.
- kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno. Arī dievināšana.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
- sīrups Pārspīlēti glaimi, lišķība.
- sīrupains Pārspīlēti glaimīgs.
- burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā). Attiecīgais žanrs.
- grotesks Pārspīlēti komisks, karikatūrisks. Arī dīvains, neparasts.
- medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
- salds Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs, lišķīgs (par cilvēkiem).
- cukurains Pārspīlēti laipns. Arī pieglaimīgs.
- cukurots Pārspīlēti laipns. Arī pieglaimīgs.
- stilīgs Pārspīlēti moderni ģērbies, arī pārspīlēti manierīgs cilvēks.
- stilīgs Pārspīlēti moderni ģērbies, arī pārspīlēti manierīgs.
- stilīgs Pārspīlēti moderns, arī pārspīlēti manierīgs (par izturēšanos).
- pārnopietns Pārspīlēti nopietns.
- Slavas dziesmas Pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
- Slavas dziesmas Pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
- Dziedāt slavas dziesmas Pārspīlēti slavināt, cildināt.
- Dziedāt slavas dziesmas Pārspīlēti slavināt, cildināt.
- izmeklēts Pārspīlēti smalks.
- karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs.
- pārsvarīgs Pārspīlēti svarīgs.
- pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
- uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā). Pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
- manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
- uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums (piemēram, teātra uzvedumā, gleznā). Pārspīlēta izlikšanās.
- manierīgs Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).
- pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
- pārskolot Pārstādīt (sējeņus) citā vietā stādu izaudzēšanai.
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- pārstīvēties Pārstaipīties.
- Likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- Nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- pārstāsts Pārstāstījums. Arī atstāstījums.
- mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
- apstāt Pārstāt (ko darīt).
- Atrauties nodomam (par ko), arī atraut domas (no kā) Pārstāt (parasti ar grūtībām) domāt (par ko).
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- Iziet no modes Pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē.
- Iziet no modes Pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē.
- Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
- Noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
- notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam.
- padoties Pārstāt cīnīties, arī nepretoties, ļaut sevi pieveikt (piemēram, kautiņā).
- apslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
- noslāpt Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru). Kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
- nostāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.).
- nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.). Nostāties.
- apstāties Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām).
- apstāties Pārstāt darboties (par organismu, tā daļām).
- nozust Pārstāt darboties (piemēram, kādā nozarē).
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties. Mitēties.
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām). Kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- Nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
- notecēt Pārstāt darboties, izbeidzoties nepieciešamajam atsperes saspriegumam (parasti par pulksteni).
- stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku. Darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
- Nozust no apvāršņa Pārstāt darboties, piedalīties kur, nebūt sastopamam kur.
- Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
- Nozust no skatuves Pārstāt darboties, piedalīties kur.
- izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
- pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- aizgūties Pārstāt darboties. Darboties ar pārtraukumiem.
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu. Arī izdzist (1).
- apdzist Pārstāt degt. Pārstāt kvēlot, spīdēt.
- aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- gaist Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- nostāties Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību).
- nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību). Nostāties.
- pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
- mosties Pārstāt gulēt miegā.
- pamest Pārstāt ietekmēt (kādu) - piemēram, par situāciju, psihisku stāvokli.
- Nomest masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- Nomest masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
- apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
- pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- nostāt Pārstāt kustēties, virzīties. Apstāties (1).
- gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
- pārlīt Pārstāt līt (par lietu).
- apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, kustību).
- apstāties Pārstāt norisēt (par procesu).
- sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- izzust Pārstāt pastāvēt, eksistēt (par kādu dzīvnieku grupu). Iznīkt.
- izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
- pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
- padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- apstāties Pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- pārsāpēt Pārstāt sāpēt.
- (Aiz)laist ciet govi Pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- Laist ciet govi Pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu). _imperf._ Laist ciet.
- (Aiz)laist ciet (govi) Pārstāt slaukt pirms atnešanās.
- pārsnigt Pārstāt snigt.
- nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
- pārsūrstēt Pārstāt sūrstēt.
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
- atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām). Laižot vaļā, atņemt (rokas no kā). _imperf._ Laist vaļā.
- izlaist Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.).
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piemēram, rīcībā, arī attīstībā).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- atšķirt Pārstāt zīdīt. Panākt, ka pārstāj zīdīt.
- pāriet Pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- aprimt Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu).
- padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu.
- Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
- Pārmīt sliedes Pārstatīt pārmiju.
- Aizstāvēt (kā) krāsas Pārstāvēt (parasti kādu valsti) sacensībās.
- pārstāvēt Pārstāvēties.
- priekšstāvis Pārstāvis (1).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piemēram, valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- konvents Pārstāvju sapulce (piemēram, valstī, dažās partijās).
- priekšstāvniecība Pārstāvniecība (1).
- Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
- Tirdzniecības pārstāvniecība Pārstāvniecība, kas ārvalstī veic eksporta un importa operācijas savas valsts vārdā.
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties). Pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- Visu vārdā Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
- Visu vārdā Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
- markants Pārsteidzošs, iespaidīgs. Zīmīgs, raksturīgs.
- aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
- aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
- paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt. Arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- puante Pārsteiguma efekts. Kulminācija (piemēram, darbībā, norisē).
- žilbums Pārsteigums, mulsums.
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- pārgāzēt Pārstrādāt (cieto, šķidro kurināmo) deggāzē.
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu.
- izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgas vielas).
- pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi).
- izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Pārsvītrot (ko).
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Pārsvītrot (ko).
- Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- Pārvilkt (pāri) strīpu (arī svītru, krustu) Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko). Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- pāršņāpt Pārsvītrot.
- pārstrīpot Pārsvītrot.
- Pārliekamais kalendārs Pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
- zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
- pienrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas ietver piena pārstrādāšanu, dažādu piena produktu ražošanu. Piena rūpniecība.
- piestāt Pārtraukt (ko darīt). Pārstāt.
- kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- Nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu. Arī padoties. Pārstāt darboties, darīt ko.
- lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību). Pārspēt, uzveikt.
- atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml.).
- sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
- misija Pastāvīga diplomātiska pārstāvniecība. Celtne, telpas, kurās darbojas šāda pārstāvniecība.
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
- Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Brīvās svārstības Pašsvārstības.
- Brīvās svārstības Pašsvārstības.
- laktiņa Patronas čaulas daļa, pret ko (sauļot) tiek pārsista kapsele.
- noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzkārsums Paveida darbība, rezultāts --> uzkārst (1).
- izpušķojums Paveikta darbība, rezultāts --> izpušķot (2). Pārspīlējums, samākslojums.
- pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (1).
- pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (2).
- pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (3).
- pārsātinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsātināt (4).
- pārsegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsegt (2).
- pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (1).
- pārsējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsiet (2).
- pārskaitījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārskaitīt (1). Arī uzskaitījums.
- pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (1).
- pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (2). Pārslodze (2).
- pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (3).
- pārslogojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārslogot (4).
- pārsniegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1).
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt.
- pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
- pārstāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstāstīt.
- pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (1).
- pārstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstatīt (2).
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1).
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (2).
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (3).
- pārstudējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1).
- piepušķojams Paveikta darbība, rezultāts --> piepušķot. Tas, kas ir izdomāts, arī pārspīlēts un iekļauts tekstā.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2). Vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (1).
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (2).
- legāts Pāvesta diplomātiskais pārstāvis.
- nosacīt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
- noteikt Paziņot (ko), parasti ārstniecībā, par nepieciešamu, izpildāmu, arī lietojamu (kādam).
- pēcimpresionists Pēcimpresionisma pārstāvis. Postimpresionists.
- pēcmodernists Pēcmodernisma pārstāvis. Postmodernists.
- Pēdējais mohikānis Pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- Pēdējais mohikānis Pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piemēram, par transportlīdzekļiem, to daļām). Pēkšņi pārstāt darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
- apžilbināt Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).
- atklājums Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
- negaidot Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu.
- iet Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) - par zivīm.
- nākt Peldēt šurp (parasti uz nārstošanas vietām) - parasti par zivīm.
- virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu.
- pundurpele Peļu suga, kuras pārstāvju auguma garums ir 6-7 centimetri. Šīs sugas pele.
- Nerimstošās svārstības Periodiskas svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
- modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu. Šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu. Muzikāla skaņa.
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai. Statenisks.
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai. Vertikāls.
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai. Vertikāls.
- amatpersona Persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas, persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus un saimnieciskus pienākumus.
- austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
- cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
- pārsolīt Piedāvājot, dodot lielāku atlīdzību par citiem, iegūt (ko). Izsolē pārspēt (kādu).
- koda Piedevu vārsma noteiktu dzejas formu, parasti sonetu, nobeigumā.
- pienotava Piena pārstrādāšanas uzņēmums.
- moderniecība Piena pārstrādes uzņēmums.
- cūkpiene Pienene, ārstniecības pienene.
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu).
- minerāleļļa Piesātinātu un nepiesātinātu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu, un ko izmanto eļļu izgatavošanai.
- nosiet Piesienot, pārsienot (parasti cieši, stingri), nostiprināt.
- Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
- pagrabs Pilnīgi vai daļēji zemē iedziļināta, ar biezu pārsegumu izveidota saimniecības celtne, kurā ir noteikta temperatūra.
- kūre Pilns (piemēram, ārstēšanās) kurss, apjoms.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes orgāna pārstāvi.
- Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts likumdošanas un citu pārvaldes un varas orgānu pārstāvjus.
- Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvjus.
- segpinums Pinums, ko veido no diviem vai vairākiem diegiem tā, ka viens diegs pārsedz otru diegu.
- signāleksemplārs Pirmais pilnīgi pabeigtais iespieddarba eksemplārs, ko tipogrāfija nodod izdevniecībai apstiprināšanai.
- virsspārni Pirmais spārnu pāris, kas pārsedz otro spārnu pāri (parasti vabolēm).
- kazaks Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas. Šīs klases dzīvnieki.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās attiecīgās organizācijas, profesijas pārstāvji vai valstu pilnvaroti delegāti, lai izlemtu kādu jautājumu.
- spāre Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Durba.
- durba Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3].
- spare Plaudim līdzīga karpu dzimtas zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros. Spāre [3]. Durba.
- segplēksne Plēksne, kas pārsedz kādu auga daļu.
- plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē.
- jātnieciņš Plēvspārņu kārtas virsdzimta, kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
- nopogot Pogot (visu laikposmu) un pārstāt pogot.
- Polārā stacija Polārstacija.
- Polārā stacija Polārstacija.
- Ziepju opera Populārs darbs (parasti teātrī, televīzijā, kino) ar masu gaumei atbilstošu viegli uztveramu sižetu.
- upesvēži Posmkāju tipa vēžu klases dzimta, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis. Pēcimpresionists.
- postmodernists Postmodernisma pārstāvis. Pēcmodernists.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
- novokaīns Preparāts, ko izmanto anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirds līdzeklis.
- Sirds līdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdslīdzeklis.
- prerafaelīts Prerafaelisma pārstāvis.
- melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
- uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē) veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- uzvara Pretinieka pārspēšana, arī iznīcināšana ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē). Veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
- pūšļošana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana.
- riebšana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, ārstēšana. Pūšļošana, vārdošana.
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus. Riebt, pūšļot.
- pūšļot Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus.
- riebt Primitīvi ārstēt, parasti izmantojot maģiskus rituālus. Pūšļot, vārdot.
- privātprakse Privāts darbs, privāta darbība (piemēram, juristiem, ārstiem, parasti kapitālistiskās valstīs).
- ārstēšana Process --> ārstēt.
- pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas.
- tapioka Produkts (milti, putraimi, pārslas), ko iegūst no maniokas cietes.
- paniņas Produkts, kas paliek pāri pēc krējuma pārstrādāšanas sviestā.
- retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs. Cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
- kreiss Progresīvs, revolucionārs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
- kreiss Progresīvs, revolucionārs politisks darbinieks (kapitālistiskajās valstīs).
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
- Kvarca pulkstenis Pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- Kvarca pulkstenis Pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- Ielas puika Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- Ielas zēns (arī puika) Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- lori Puspērtiķu dzimta (Āfrikā, Dienvidāzijā), kuras pārstāvjiem ir biezs, mīksts apmatojums. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu. Pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās. Šīs grupas putni.
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā. Šīs grupas putni.
- racionālists Racionālisma (3) pārstāvis.
- intelektuālisms Racionālu atziņu, teorētisku domu pārsvars, izpausme (parasti mākslas darbā).
- puantēt Radīt (kā) pārsteiguma efektu, kulmināciju.
- pārslogot Radīt (kam) pārslodzi, pieļaut, ka (kam) rodas pārslodze.
- pārspriegot Radīt (kam) pārspriegumu, pieļaut, ka (kam) rodas pārspriegums.
- nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
- atraisīt Raisot atvērt (ko aizsietu, pārsietu). Atsiet.
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu). Raisot dabūt vaļā (ko sasietu). _imperf._ Siet vaļā.
- krokodils Rāpuļu klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- norasināt Rasināt un pārstāt rasināt (par lietu).
- noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt.
- izraudāties Raudāt un pārstāt raudāt.
- noraudāt Raudāt un pārstāt raudāt.
- noraudāties Raudāt un pārstāt raudāt. Noraudāt (1).
- pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- Raudzīties (arī skatīties) ar lielām acīm Raudzīties izbrīnā, pārsteigumā.
- atkritumi Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei.
- panģermānisms Reakcionārs politisks virziens (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- anarhisms Reakcionārs sīkburžuāzisks sabiedriski politisks virziens, kas noliedz jebkādu valsti un organizētu politisku cīņu.
- regresīvs Reakcionārs, antidemokrātisks.
- apārstēties Refl. --> apārstēt.
- apbārstīties Refl. --> apbārstīt. Tikt apbārstītam.
- bārstīties Refl. --> bārstīt Izklaidus birt.
- iesvārstīties Refl. --> iesvārstīt. Tikt iesvārstītam.
- izbārstīties Refl. --> izbārstīt. Tikt izbārstītam. Izkaisīties.
- nobārstīties Refl. --> nobārstīt (2). Tikt nobārstītam.
- pabārstīties Refl. --> pabārstīt (1). Tikt pabārstītam.
- pabārstīties Refl. --> pabārstīt (2). Tikt pabārstītam.
- pārsālīties Refl. --> pārsālīt. Tikt pārsālītam.
- pārsātināties Refl. --> pārsātināt (1). Tikt pārsātinātam.
- pārsātināties Refl. --> pārsātināt (2). Tikt pārsātinātam.
- pārsātināties Refl. --> pārsātināt (4). Tikt pārsātinātam.
- pārsautēties Refl. --> pārsautēt (1). Tikt pārsautētam.
- pārsegties Refl. --> pārsegt (3). Tikt pārsegtam. Pārklāties (1).
- pārsisties Refl. --> pārsist (1). Tikt pārsistam.
- pārsisties Refl. --> pārsist (2). Tikt pārsistam.
- pārskaloties Refl. --> pārskalot (2). Tikt pārskalotam.
- pārskaņoties Refl. --> pārskaņot (2). Tikt pārskaņotam.
- pārspiesties Refl. --> pārspiest. Tikt pārspiestam.
- pārstiepties Refl. --> pārstiept (1). Tikt pārstieptam.
- pārstrādāties Refl. --> pārstrādāt (3). Tikt pārstrādātam.
- pavārstīties Refl. --> pavārstīt. Tikt pavārstītam.
- piebārstīties Refl. --> piebārstīt (1): tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (1). Tikt vārstītam.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (2). Tikt vārstītam.
- dodekaedrs Regulārs divpadsmit skaldnis.
- rente Regulārs ienākums (kapitālismā, feodālismā), ko saņem no kapitāla, zemes vai īpašuma un kas nav saistīts ar uzņēmēja darbību.
- kubs Regulārs sešskaldnis.
- boļševisms Revolucionārs, konsekvents, marksistisks politiskās domas virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kas radis iemiesojumu jauna tipa partijā - V. I. Ļeņina radītajā boļševiku partijā.
- resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- akvārijs Rezervuārs ūdens dzīvnieku un augu audzēšanai.
- aizvārstījums Rezultāts --> aizvārstīt.
- atskārtums Rezultāts --> atskārst Atskārst.
- atskārta Rezultāts --> atskārst. Atskārtums.
- pārsalums Rezultāts --> pārsalt (2).
- pārsniegums Rezultāts --> pārsniegt (2).
- pārstiepums Rezultāts --> pārstiept (4).
- noriet Riet un pārstāt riet (uz ko). Apriet.
- uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu...
- manšete Riņķveida pārsējs (parasti spiedošs, imobilizējošs).
- noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
- rīskopība Rīsa audzēšana pārtikai un rūpnieciskai pārstrādei.
- cezūra Ritmiska pauze vārsmā.
- Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
- diapazons Robežas (viļņu garumiem, svārstību frekvencēm).
- romantiķis Romantisma (1) pārstāvis.
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
- platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa. Šīs varietātes lapsa.
- norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
- piepušķot Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, arī pārspīlētu).
- Apstrādes rūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietvei izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
- sadakterēt Saārstēt.
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas nepārstāv noteiktu šķiru, arī šķiras daļa, sabiedrības grupa, kas atšķiras ar kādu īpatnību, darbību.
- socioloģisms Sabiedrības parādību Ietekmes, nozīmes vienpusīga, pārspīlēta uztvere, izpratne.
- Sabiedriskais aizstāvis Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai aizstāvētu tiesājamo.
- Sabiedriskais apsūdzētājs Sabiedriskas organizācijas vai darba kolektīva pārstāvis, kas piedalās krimināllietas iztiesāšanā, lai apsūdzētu tiesājamo.
- neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
- vārsmot Sacerēt vārsmas. Dzejot.
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, piemēram, starp šķirām, partijām), lai gūtu pārsvaru, uzvaru.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- farmakoloģisks Saistīts ar ārstniecības vielu iedarbību uz organismu.
- dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu. Lietojams ārstniecībā, ārstēšanā. Ārstniecisks.
- ārstniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu. Lietojams ārstniecībā, ārstēšanā. Dziedniecisks.
- psihofarmakoloģisks Saistīts ar ārstniecisko vielu ietekmi uz psihi, šai ietekmei raksturīgs.
- zooveterinārs Saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu.
- medicīnisks Saistīts ar medicīnu, tai raksturīgs. Lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā. Arī ārstniecisks.
- melnsimtniecisks Saistīts ar melnsimtniekiem, tiem raksturīgs. Galēji reakcionārs, šovinistisks.
- pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (1), tai raksturīgs.
- pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā), tam raksturīgs. Tāds, kurā pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (par tēlotājas mākslas darbu).
- klīnisks Saistīts ar slima cilvēka stāvokli, ārstēšanu, kopšanu.
- Kā tad tā, arī kā tā? Saka brīnoties, pārsteigumā.
- Kā tad tā (arī) kā tā? Saka brīnoties, pārsteigumā.
- Kā tad tā, arī kā tā Saka brīnoties, pārsteigumā.
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galvā griežas Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Kā uz mutes (arī muti) pasists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Kā uz mutes (arī muti) sists Saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
- Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
- Vecs (arī pazīstams) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
- Kungs kas kungs Saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
- Kaut kas traks, arī vai traks Saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu.
- Tavu (arī to) brīnumu! Saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
- Dieva darbi Saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
- Dieva darbi Saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
- Tas tik(ai) ir numurs Saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
- Kā ar cirvi pa pieri Saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
- Palikt apakšā Saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
- Palikt apakšā Saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
- Pirmā dzirdēšana Saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
- (Par) ko tad tā, arī kāpēc tad tā? Saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
- Kas to būtu domājis! Saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
- Acis (vai) izsprāgst (arī sprāgst, lec, kāpj) no pieres (retāk dobuļiem) ārā (arī laukā) Saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst.
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- Mati slienas (arī ceļas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- Mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) Saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
- Mute atplešas Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Mute atplešas Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Skaties (arī klausies) un brīnies Saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
- Spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
- Stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) Saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
- Acis (arī skatiens) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- Skatiens (arī acis) pārskrien Saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- Kā zibens (spēriena) ķerts Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
- Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
- Maska nokrīt Saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
- Svaru kausi nosveras Saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
- Svaru kausi nosveras Saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
- Svaru kausi nosveras Saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
- Pienāk (kam) gals Saka, ja kas izbeidzas vai pārstāj eksistēt.
- Elpa aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Elpa aizsitas (biežāk aizraujas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Dvaša (biežāk elpa) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) Saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
- Kā ar āmuru (arī cirvi, mietu, bomi) pa pieri Saka, ja kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz, ja ko pēkšņi, negaidīti aptver, saprot.
- Rokas nolaižas Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- Rokas nolaižas (retāk atkrīt) Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
- Mute paliek vaļā, arī palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Mute paliek vaļā, arī palikt ar vaļā (arī vaļēju) muti Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti Saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
- Kā (čūskas, arī odzes, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Kā odzes (arī čūskas, vēja) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Rekords krīt Saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
- Rekords krīt Saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
- (Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) Saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
- pārteikties Sakot ko, kļūdīties, nepasacīt vajadzīgo. Pārsacīties.
- Pieņemt delegāciju Sākt sarunas ar savas valsts vai ārvalsts sabiedrības pārstāvjiem vai ārvalsta diplomātiem.
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
- medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, lapsenes.
- sanākt Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem). Sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm).
- izšalkt Salkt un pārstāt šalkt.
- pušķojums Samākslojums, pārspīlējums, arī izskaistinājums (piemēram, daiļdarbā).
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā). Kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pakārs Samērā, arī mazliet kārs.
- pavulgārs Samērā, arī mazliet vulgārs.
- konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- pieņemt Saņemt (ko) uzglabāšanai, pārsūtīšanai, pārstrādāšanai u. tml.
- nosāpēt Sāpēt (visu laikposmu) un pārstāt sāpēt.
- sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas.
- radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
- Vest sarunas Sarptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto papīra, kartona, celulozes, plātņu ražošanai, kā arī ķīmiskai pārstrādei.
- paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
- pārsautēt Sautējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- ziepjusakne Savienojumā «ārstniecības ziepjusakne»: Latvijā augošs neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā.
- laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- mongoloīds Savienojumā «mongoloīdā rase»: rase, kuras pārstāvjiem raksturīga plakana seja ar stipri izvirzītiem vaigu kauliem, tumsnēja, bieži dzeltenīga āda, taisni, cieti un tumši mati.
- negroīds Savienojumā «negroīdā rase»: lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas. An lielā ekvatoriālā rase.
- sālsstabs Savienojumā «pārvērst sālsstabā»: padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu).
- plekstveidīgs Savienojumā «plekstveidīgās zivis»: zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda).
- sapulce Savienojumā «satversmes sapulce»: vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
- sālsstabs Savienojumā «stāv kā sālsstabs»: saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
- piesēdētājs Savienojumā «tautas piesēdētājs». Ievēlēts padomju sabiedrības pārstāvis, kas piedalās tiesas sastāvā.
- nobēdāt Savienojumā ar «bēda», «bēdas»: pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas.
- laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- laisties Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēties (pie kā).
- visai Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- pilns Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kaš atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
- aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz pārspēšanu kādā darbībā.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
- pacelties Savienojumos «pacelties pāri», retāk «pacelties pār»: būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko). Būt pārsvarā (par ko citu).
- sālsstabs Savienojumos «pārvērsties sālsstabā», «pārvērsties par sālsstabu»: kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma).
- drogas Sažāvēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā. Ārstniecības augi, ko paredzēts sažāvēt.
- apskats Secīgs pārskats.
- kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
- seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts ar seismogrāfu.
- privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas privāto korespondenci, lietvedību, izpilda sevišķus uzdevumus.
- sektants Sektas (2) pārstāvis.
- stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā).
- mičurinietis Selekcionārs, kas strādā pēc I. Mičurina metodēm.
- seminārnodarbība Seminārs (1).
- specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- nobilis Senajā Romā - patriciešu un plebeju arī stokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu ģenerācijas pārstāvis.
- sentimentālists Sentimentālisma (1) pārstāvis.
- nosērot Sērot (visu laikposmu) un pārstāt sērot.
- nosērot Sērot un pārstāt sērot.
- heksametrs Sešpēdu daktila vārsma.
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- dibensiena Siena, kas atrodas tālāk (no galvenās ieejas ēkā, telpā). Siena, kas atrodas pretim logam, ārsienai.
- Modes dāma Sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
- Modes dāma Sieviete, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
- vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta siju pārsegumu un kam ir kolonnas funkcija.
- apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt.
- samuraji Sīko feodāļu kārta (Japānā no 12. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Šīs kārtas pārstāvji.
- simbolists Simbolisma pārstāvis.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- sirreālists Sirreālisma pārstāvis.
- rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības.
- masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce. Pārsist.
- retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā). Vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
- pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- Pāra skaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar divi. Pārskaitlis.
- Nepāra skaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma nedalās ar divi. Nepārskaitlis.
- Nepāra skaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma nedalās ar divi. Nepārskaitlis.
- Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- Drošības koeficients Skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
- pārkliegt Skaļi runājot, arī kliedzot, pārspēt skaļumā.
- troksnis Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
- vibrato Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa.
- vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa. Vibrato.
- lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi. Šādu elementu kopums (skaņdarbā).
- metatēze Skaņu pārstatījums vārda vidū.
- Skatīties (arī raudzīties) ar lielām acīm Skatīties izbrīnā, pārsteigumā.
- iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: ārskats.
- bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām. Attiecīgais žanrs.
- apskriet Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā. Noskriet.
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- segslānis Slānis, kas pārsedz (ko).
- terapija Slimību ārstēšana (parasti bez ķirurģiskām metodēm).
- Klīniskā slimnīca Slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas institūtu mācību un zinātnisko darbību.
- katamnēze Slimnieka stāvokļa vēsture pēc viņa ārstēšanas pabeigšanas vai izrakstīšanas no slimnīcas.
- noslimot Slimot (visu laikposmu) un pārstāt slimot.
- noslinkot Slinkot (visu laikposmu) un pārstāt slinkot.
- pārslodze Slodze, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
- šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli.
- filcs Smalks un biezs, uzkārsts augstākā labuma audums.
- sijāt Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
- nosmidzināt Smidzināt un pārstāt smidzināt (par lietu).
- nosmiet Smiet un pārstāt smiet.
- nosmilkstēt Smilkstēt (visu laikposmu) un pārstāt smilkstēt.
- atskaitīties Sniegt pārskatu.
- krist Snigt (par sniegu). Virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
- Mīksti snigt Snigt lielām pārslām.
- nosnigt Snigt un pārstāt snigt.
- pārslot Snigt, parasti retām pārslām.
- Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
- Sociālistiskā kultūras revolūcija Sociālisma kultūras sastāvdaļa - revolucionārs sabiedrības garīgās pārveidošanas process.
- Tautas kontrole Sociālistiskās kontroles veids, kad plašas darbaļaužu masas, darba vietās ievēlot savus pārstāvjus, kontrolē ekonomisko, saimniecisko un kultūras celtniecību un piedalās valsts pārvaldē.
- leprozorijs Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde lepras slimniekiem.
- dispansers Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde, kas nodrošina noteikta veida slimību ārstēšanu un profilaksi.
- šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- ārsts Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
- dominante Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
- svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
- atskārta Spēja atskārst.
- cīkstēties Spēkoties, cenšoties vienam otru pārspēt, uzvarēt. Cīnīties.
- pārspēks Spēku pārsvars (cīņā).
- Spēle izlīdzinās Spēles pretinieka pārsvars izzūd.
- Spēle izlīdzinās Spēles pretinieka pārsvars izzūd.
- pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spiedienu.
- komanda Sportistu grupa, kurā ietilpst vienas un tās pašas profesijas, uzņēmuma u. tml. pārstāvji.
- pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
- pārspriedze Spriedze, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spriedzi.
- pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz normu, nominālo lielumu.
- arka Spriešļu loks, divu balstu starpas lokveida pārsegums.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
- stāvvads Stacionārs pasīvs zvejas rīks, ko lieto zivju zvejai jūru, ezeru piekrastē.
- lifts Stacionārs transportlīdzeklis, parasti kabīnes vai platformas veidā, (kā) pārvietošanai vertikāli, samērā lielā augstumā.
- stagars Stagarveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dzeloņi muguras spuras priekšā.
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
- Vest sarunas Starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt domu apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums. Viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- Sabiezināt krāsas Stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu).
- Sabiezināt krāsas Stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu).
- pārsaldinātība Stāvoklis --> pārsaldināt.
- pārslogotība Stāvoklis --> pārslogot (1).
- pārslogotība Stāvoklis --> pārslogot (2).
- pārslogotība Stāvoklis --> pārslogot (3).
- pārslogotība Stāvoklis --> pārslogot (4).
- pārstāvniecība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti). Pārstāvība.
- pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti). Pārstāvniecība (1).
- solidaritāte Stāvoklis, kad (kas) ir solidārs (2).
- palielinājums Stāvoklis, kad (ķermeņa daļas) apjoms pārsniedz normu.
- deficīts Stāvoklis, kad izdevumi pārsniedz ienākumus. Iztrūkums.
- pārsvars Stāvoklis, kad pretinieks cīņā, sacensībā tiek pārspēts. Stāvoklis, kad ir pārsniegts kā cita daudzums, pakāpe.
- pārskatāmība Stāvoklis, kad var pārskatīt, pārredzēt (ko).
- bobriks Stāvus uzkārsts biezs (parasti vilnas vai pusvilnas) mēteļu audums.
- nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt.
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- (Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu faktu, notikumu).
- Izpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Iztaisīt (arī izpūst) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- (Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Taisīt (arī pūst) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- (Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
- deja Strauja (piemēram, sniega pārslu, dzirksteļu, koku lapu) griešanās, virpuļošana.
- dejot Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām). Griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.).
- lēkt Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - pat uguni, liesmām.
- troksnis Strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs).
- superreālists Superreālisma pārstāvis.
- supremātists Supremātisma pārstāvis.
- pārsutināt Sutinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- Legācijas tiesības Suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
- virssvars Svars, kas pārsniedz (kā) noteikto, vajadzīgo svaru.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa. Maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
- Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- pašsvārstības Svārstības, kuras notiek sistēmā, izmantojot no ārienes saņemtu enerģiju.
- Harmoniskas svārstības Svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- Harmoniskas svārstības Svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- Nerimstošās svārstības Svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
- Rimstošās svārstības Svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
- Rimstošās svārstības Svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
- modulācija Svārstību amplitūdas, frekvences, fāzes periodiska maiņa, kas ir lēnāka par šo svārstību periodu.
- toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
- nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
- hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piemēram, gaisā).
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- svārstsvira Svārstīga svira.
- oscilācija Svārstīšanās.
- Cīņa ar sevi Svārstīšanās. Cenšanās pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- rezonēt Svārstīties rezonanses iedarbībā.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
- oscilēt Svārstīties.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- pendelis Svārsts (parasti pulkstenim).
- svārsteklis Svārsts.
- vēzēklis Svārsts.
- svārstveidīgs Svārstveida.
- pārslēdzējsvira Svira (kā) pārslēgšanai.
- pārslēgsvira Svira (kā) pārslēgšanai. Pārslēdzējsvira.
- purināt Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju.
- Zāļu tēja Šādam nolūkam derīgi ārstniecības augi.
- vibrato Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā).
- skaņa Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- izšalkot Šalkot un pārstāt šalkot.
- pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
- Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
- Spoku stāsts Šausmu nostāsts par spokiem. Nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
- žirondisti Šī grupējuma pārstāvis.
- mulati Šis grupas pārstāvis.
- vēstniecība Šīs pārstāvniecības ēka.
- klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
- pāršķirstīt Šķirstot izskatīt, pārskatīt.
- nošķīst Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) - par šķidrumu, masu.
- nošņukstēt Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt.
- negritosi Šo etnisko grupu pārstāvis.
- Par traku Tā, ka (stāvoklis, norise u. tml.) pārsniedz parasto, vēlamo intensitāti, ietekmīgumu.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- Brīvās vārsmas Tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
- ārišķīgs Tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma Neīsts, samākslots.
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
- bezgaļas Tāds (ēdiens), kas nesatur gāju Arī veģetārs.
- virsskaņa Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu attiecīgajā vidē.
- duāls Tāds, kam ir divas sastāvdaļas. Binārs.
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls (1).
- pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu (piemēram, par tekstu).
- pārslveida Tāds, kam ir pārslas (1) forma, veids.
- manierīgs Tāds, kam ir pārspīlētas, pārsmalcinātas manieres (1).
- svārstveida Tāds, kam ir svārsta kustības veids.
- sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju. Neskaidrs. Samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt. Tāds, kam nav līdzīgu.
- nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt. Tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās. Arī vīzdegunīgs.
- kārtns Tāds, kas atbilst noteiktām likumībām. Arī regulārs.
- starpmolekulu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp molekulām. Starpmolekulārs.
- sīkaudzīgs Tāds, kas augot nepārsniedz mazus izmērus.
- skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu. Tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
- retro Tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
- stenotermisks Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
- pārgatavs Tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi.
- uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību). Tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
- pēdējais Tāds, kas ir galīgi nolemts, nepārstrīdams, izšķirošs.
- pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots brūču, ķermeņa daļu pārsiešanai (par telpu, vietu).
- ierasts Tāds, kas ir kļuvis regulārs. Tāds, kas ir izveidojies par parastu.
- labējais Tāds, kas ir naidīgs progresīvajiem politiskajiem, sabiedriskajiem virzieniem, arī reakcionārs, konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu). Tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- nenoteikts Tāds, kas ir nepastāvīgs, svārstīgs (savā rīcībā, uzskatos).
- miltains Tāds, kas ir notraipīts ar miltiem. Tāds, kas ir nobārstīts, apputējis ar miltiem.
- vienmērīgs Tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību).
- pastāvīgs Tāds, kas ir noturīgs, ilgstošs, arī bez svārstībām, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs.
- pārmoderns Tāds, kas ir pārspīlēti moderns (2).
- snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs. Tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvara ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs. Tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīves veidam. Pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
- zaļš Tāds, kas ir saistīts ar augiem, to izmantošanu, pārstrādi.
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.). Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- pretvēža Tāds, kas ir saistīts ar vēža ārstēšanu un profilaksi.
- uzspīlēts Tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs, arī tāds, kam trūkst vēriena, plašuma, greznības.
- nodevīgs Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts. Tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik izcils, ka to grūti vai neiespējami sasniegt, pārspēt.
- nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt. Šķietami bezgalīgs. Nepārskatāms.
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt. Šķietami bezgalīgs. Nepārredzams.
- grozīgs Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs (piemēram, par raksturu, psihisku stāvokli).
- vājš Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs, nenoturīgs (par raksturu, psihes un personības īpašībām).
- švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
- stingrs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām daba).
- spēcīgs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- stiprs Tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā, parasti ievērojami, pārsniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- longitudināls Tāds, kas izplatās, noris garenvirzienā (parasti par viļņiem, svārstībām).
- brīnišķīgs Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz. Tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē. Izcils, brīnumains.
- neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
- atturīgs Tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, izskaistinājuma.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi. Milzīgs (3).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
- ultramoderns Tāds, kas ļoti, arī pārspīlēti seko pašas jaunākās modes prasībām, ievēro tās.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- pagarš Tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
- piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
- negaidīts Tāds, kas nav paredzēts. Tāds, kas pārsteidz ar savu pēkšņumu.
- kampaņveida Tāds, kas nav regulārs, sistemātisks. Tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā.
- iregulārs Tāds, kas nav regulārs. Neregulārs.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem. Pretstats: militārs.
- ceļojošs Tāds, kas nav stacionārs, kas neatrodas, nedarbojas vienā noteiktā vietā.
- nekārtns Tāds, kas neatbilst noteiktām, arī visbiežāk īstenotām likumībām. Arī neregulārs.
- iela Tāds, kas neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs.
- neārstējams Tāds, kas nepakļaujas ārstēšanai, tāds, ko nav iespējams novērst, izārstēt (par slimību).
- pretbaku Tāds, kas novērš, ārstē bakas.
- pretbrucelozes Tāds, kas novērš, ārstē brucelozi.
- pretcaurejas Tāds, kas novērš, ārstē caureju.
- pretcingas Tāds, kas novērš, ārstē cingu.
- pretdifterijas Tāds, kas novērš, ārstē difteriju.
- pretdrudža Tāds, kas novērš, ārstē drudzi.
- pretgripas Tāds, kas novērš, ārstē gripu.
- pretiekaisuma Tāds, kas novērš, ārstē iekaisumu.
- pretklepus Tāds, kas novērš, ārstē klepu.
- pretpoliomielīta Tāds, kas novērš, ārstē poliomielītu.
- prettuberkulozes Tāds, kas novērš, ārstē tuberkulozi.
- pretvēža Tāds, kas novērš, ārstē vēzi.
- virslimita Tāds, kas pārsniedz (kā) limitā paredzēto (daudzumu, skaitu).
- virsnorma Tāds, kas pārsniedz (kā) normu.
- virsnormatīvs Tāds, kas pārsniedz (kā) normu.
- transfinīts Tāds, kas pārsniedz (kā) robežu (piemēram, par parādībām). Arī bezgalīgs.
- liels Tāds, kas pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo. Tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
- lieks Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
- virsaugstsprieguma Tāds, kas pārsniedz nosacīto augstspriegumu.
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu (par kustībām).
- augsts Tāds, kas pārsniedz parasto augstumu, līmeni u. tml.
- pārāks Tāds, kas pārsniedz parasto kvantitātes, intensitātes pakāpi, mēru. Pārlieks.
- plašs Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto platumu, atvērumu, atstarpi u. tml.
- garš Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo platumu, lielumu.
- liels Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
- pārmērīgs Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi).
- pārspīlēts Tāds, kas pārsniedz pieņemto, parasto (kā) izpausmes pakāpi. Ļoti nedabisks, samākslots.
- virsplāns Tāds, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
- pārreāls Tāds, kas pārsniedz realitātes ietvarus.
- liels Tāds, kas pārsniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
- grandiozs Tāds, kas pārsteidz ar savu lielumu, apjomu. Milzīgs.
- pirmsnārsta Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms nārsta.
- sistemātisks Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots. Tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā; arī regulārs (1).
- pavairots Tāds, kas pēc skaita, apjoma, intensitātes u. tml. pārsniedz kādu normu.
- iespaidīgs Tāds, kas pievērš uzmanību, pārsteidz ar savām īpašībām (piemēram, ar lielumu, skaistumu).
- ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2). Tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2). Ārišķīgs, pārspīlēts.
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā. Pretstats: stacionārs.
- Elpu aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, pārsteidz.
- Elpu aizraujošs Tāds, kas sajūsmina, pārsteidz.
- pārslains Tāds, kas sastāv no pārslām (1) līdzīgiem veidojumiem. Tāds, kas ir klāts ar šādiem veidojumiem.
- nepieejams Tāds, kas savu morālo īpašību dēļ nepieļauj vieglu iepazīšanos un tuvību ar pretējā dzimuma pārstāvi (parasti par sievieti).
- neārstējams Tāds, kas slimo ar slimību, kura nepakļaujas ārstēšanai, kuru nav iespējams novērst, izārstēt.
- vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
- svārstīgs Tāds, kas svārstās (1).
- paliatīvs Tāds, kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt (aiz pārsteiguma, satraukuma u. tml.).
- statenisks Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni. Perpendikulārs.
- vertikāls Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni. Perpendikulārs.
- līgans Tāds, kas viegli, lēni svārstās, šūpojas (parasti uz sāniem).
- pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā. Arī primārs.
- rūpniecisks Tāds, ko apstrādā, pārstrādā, arī iegūst rūpniecība.
- rūpniecība Tāds, ko apstrādā, pārstrādā, arī iegūst šajā tautas saimniecības nozarē. Arī rūpniecisks.
- neapdomāts Tāds, ko dara, veic pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
- galēnisks Tāds, ko iegūst, apstrādājot ārstnieciskas izejvielas, kuras atrodamas augu, arī dzīvnieku valstī.
- pārsienams Tāds, ko lieto par pārsēju.
- nepārsūdzams Tāds, ko nevar parastā procesuālā kārtībā pārsūdzēt.
- notariāls Tāds, ko veic notārs. Tāds, kas ir saistīts ar notāra darbību, uzdevumiem.
- daudznacionāls Tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības.
- stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
- viļņējāds Tāds, kura aprakstam var izmantot viļņiem (3) raksturīgus lielumus (piemēram, viļņu garumu, svārstību frekvenci).
- mikrolitrāžas Tāds, kura darba tilpums nepārsniedz 1 litru.
- zemsprieguma Tāds, kura elektriskās strāvas spriegums nepārsniedz 250 voltus.
- ekscentrisks Tāds, kurā ir pārsteiguma efekti (parasti par cirka mākslas numuriem).
- konservatīvs Tāds, kurā izmanto medikamentus, diētu, režīmu (par ārstniecības metodēm).
- palielināts Tāds, kura izmēri pārsniedz normu (par ķermeņa daļu).
- kariķēts Tāds, kura izpausme tiek smieklīgi pārspīlēta.
- salds Tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī pieglaimība, lišķība.
- mežonīgs Tāds, kura lielums, intensitāte ievērojami pārsniedz pierastās, parastās robežas.
- neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām, to rezultātiem).
- jaundzimis Tāds, kura vecums nepārsniedz pirmo dzīves mēnesi (par bērnu).
- tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
- sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- konkurents Tas (piemēram, priekšmets, ierīce, viela), kas var pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- virsnorma Tas (skaits, daudzums), kas pārsniedz (kā) normu.
- sīkaudzis Tas (tāds), kas augot nepārsniedz mazus izmērus.
- caurceļotājs Tas (tāds), kas dzīvo jūrā, bet nārsto saldūdeņos, vai dzīvo saldūdeņos, bet nārsto jūrā (par zivīm).
- puscaurceļotājs Tas (tāds), kas dzīvo jūras iesāļajā daļā upju. guvu rajonos, bet nārsto upju lejtecēs (par zivīm).
- pamatlicējs Tas (tāds), kas pirmais veido, pārstāv, piemēram, jaunu zinātnes nozari, mākslas virzienu (piemēram, par zinātnes vai mākslas darbu, kultūras iestādi).
- bruņusitējs Tas (tāds), kas var pārsist, caururbt bruņas (par šāviņu, lodi).
- virsplāns Tas skaits, daudzums, kas pārsniedz plānā paredzēto (kā) skaitu, daudzumu.
- paliekas Tas, kas ir palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas un parasti vairs nav izmantojams.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko). Tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- pārskaitījums Tas, kas ir pārskaitīts citā kontā, citam adresātam.
- numurs Tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu. Arī triks.
- atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas u. tml. un parasti nav vairs lietojams.
- pārsegums Tas, kas pārsedz, arī saista balstošās būvdetaļas.
- virskomplekts Tas, kas pārsniedz (kā) komplektā paredzēto (daudzumu, skaitu).
- uzvija Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
- pārums Tas, kas pēc skaitliskās vērtības pārsniedz kādu normu, robežu.
- līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
- smēķis Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
- smēķējams Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe). Smēķis.
- paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu. Raksturīgs, arī izmēģinājuma eksemplārs (piemēram, kādam ražojumam).
- tašists Tašisma pārstāvis.
- lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
- sirpjspārņi Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala. Šīs dzimtas tauriņi.
- zilenītis Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir zili spārni.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautas dziesma.
- Tautas dziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautasdziesma.
- Laist asinis Tautas medicīnā - ārstnieciskos nolūkos notecināt zināmu daļu asiņu.
- rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver izejvielu un kurināmā ieguvi un izejvielu pārstrādi ražošanas līdzekļos un patēriņa priekšmetos.
- tehnokrāts Tehnokrātijas piekritējs, pārstāvis.
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
- bēniņi Telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu. Jumta telpa.
- kabinets Telpa, kas iekārtota noleiktam mērķim (piemēram, mācībām, metodiskam darbam, ārstniecībai).
- velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
- solārijs Telpa, vieta u. tml., kas ir iekārtota ārstnieciskām apsauļošanās procedūrām (ar Saules stariem vai kvarca spuldzi).
- čaula Telpiska pārseguma plāna konstrukcija.
- psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi.
- nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
- estētisms Tieksme (parasti pārspīlēta) pēc skaistuma.
- kasācija Tiesas spriedumu, lēmumu pārsūdzība likumā noteiktajā termiņā un tās izskatīšana augstākās instances tiesā.
- Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- Diplomātiskās attiecības Tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
- Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
- Dzemdību un ginekoloģiskā palīdzība Tiešā palīdzība dzemdībās, kā arī grūtniecības patoloģijas un ginekoloģisko slimību profilakse un ārstēšana.
- tīkliņsaite Tīklveida saite (pārsējiem, to fiksēšanai).
- pazust Tikt aizmirstam; pārstāt ietekmēt, tiekot pārvarētam (piemēram, par atmiņām).
- izkārsties Tikt izkārstam.
- Dabūt kā ar bomi (arī mietu) pa galvu Tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko.
- Dabūt kā ar mietu (arī bomi) pa galvu Tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko.
- zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- Tīrs tonis Tonis, ko rada sinusoidālas svārstības.
- Tīrs tonis Tonis, ko rada sinusoidālas svārstības.
- notrakot Trakot (visu laikposmu) un pārstāt trakot.
- alveja Tropu un subtropu augs ar biezām, galīgām lapām, kuras izmanto ārstniecībā.
- grabažas Trūcīgs, mazvērtīgs mājas inventārs. Trūcīga iedzīve.
- šinšilla Trušu šķirne, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs sudrabpelēks apmatojums. Šīs šķirnes trusis.
- glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. iml.
- tanks Tvertne. Arī rezervuārs.
- maģāri Ungārs.
- urbānists Urbānisma (1) pārstāvis.
- urbānists Urbānisma (2) pārstāvis.
- Dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu pretiniekam). Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- afektācija Uzbudinājums (bieži mākslots). Pārspīlēta, nedabiska izturēšanās.
- parakstīt Uzrakstīt un izsniegt recepti (medikamentu iegādei un lietošanai). Rakstveidā noteikt (ārstēšanas procedūras, arī analīzes).
- rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
- Dabūt virsroku Uzvarēt, gūt pārsvaru.
- plākšņtaustekleņi Vaboļu dzimta, kuras pārstāvju taustekļiem ir raksturīgi 3 plākšņveida posmi. Šīs dzimtas vaboles.
- īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni. Šīs dzimtas vaboles.
- mīkstspārņi Vaboļu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi. Šīs dzimtas vaboles.
- hegemonija Vadošā nozīme. Pārākums, pārsvars.
- novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt.
- novaimanāt Vaimanāt (visu laikposmu) un pārstāt vaimanāt.
- izkārstīt Vairākkārt kārstīt (galvu, kaklu).
- izkārstīties Vairākkārt kārstīties.
- lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
- pērt Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
- lēkāt Vairākkārt strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) - par uguni, liesmām.
- raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
- šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti sāniem lēni, plaši, arī neregulāri.
- izvārstīt Vairākkārt vārstīt cauri (kam), caur (ko).
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas. Zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- vakcīnterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanai.
- varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
- feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā. Muižnieks, dzimtkungs.
- dižmanis Valdošās varas pārstāvis, arī aristokrāts vai bagātnieks (feodālismā, kapitālismā), kas lepojas ar savu varu un bagātību.
- žargons Valodas paveids, ko, parasti savā starpā, lieto kādas sociālas, arī profesionālas grupas pārstāvji. Arī slengs.
- legācija Valsts diplomātiskā pārstāvība ārvalstī. Arī vēstniecība.
- pārstāvniecība Valsts orgāns sociālistiskajā federācijā, kurš saskaņā ar tās konstitūciju pārstāv federācijas locekļa valdību un darbojas pie federācijas valdības.
- pārstāvniecība Valsts orgāns, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti. Valsts orgāns, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tas pilsoņu intereses cita valsti vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
- delegāts Valsts, iestādes, organizācijas, kolektīva pilnvarots pārstāvis.
- Rezidences valsts Valsts, kurā ir akreditēta diplomātiskā pārstāvniecība, tās locekļi vai kurā ir ieradies ārvalstnieks.
- Rezidences valsts Valsts, kurā ir akreditēta diplomātiskā pārstāvniecība, tās locekļi vai kurā ir ieradies ārvalstnieks.
- Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
- Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
- varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- novārguļot Vārguļot (visu laikposmu) un pārstāt vārguļot.
- pārvārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pentametrs Vārsma, kas sastāv no četrām daktila un vienas spondeja pēdas.
- Baltās vārsmas Vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- Baltās vārsmas Vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- strofa Vārsmu, arī divu vai vairāku pantu apvienojums noteiktā kompozicionālā vienībā, kas dzejas darbā atkārtojas.
- ievārstīt Vārstot, virinot panākt, ka viegli veras.
- slēdzējvārsts Vārsts (kā) slēgšanai.
- droseļvārsts Vārsts tvaika vai gāzes plūsmas spiediena regulēšanai cauruļvados. Drosele (2).
- drosele Vārsts tvaika vai gāzes plūsmas spiediena regulēšanai cauruļvados. Droseļvārsts.
- slēgvārsts Vārsts, ar kuru cieši, blīvi slēdz (ko).
- ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
- vārstulis Vārsts.
- vārstule Vārstulis (2).
- kingstons Vārstulis (kuģa zemūdens daļā).
- vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis.
- ligzda Veidojums nārstošanai (dažām zivīm).
- vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- sega Veidojums, parasti no tekstilmateriāla vai ādas, priekšmetu pārsegšanai.
- nodziedāt Veidot un pārstāt veidot raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
- vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
- skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem. Šīs dzimtas zivis.
- Satversmes sapulce Vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums ir konstitūcijas izstrāde.
- vēderskropstaiņi Veltņtārpu klase, kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs. Šīs klases dzīvnieki.
- virpotāji Veltņtārpu tipa klase, kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību. Šīs klases dzīvnieki.
- tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
- rovis Velvēts pārsegums dzirkstēju uztveršanai virs atklāta pavarda.
- vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis - vergu īpašnieks.
- verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
- savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
- Metriskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- Sillabotoniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- Toniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- Sillabiskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
- kamertiesa Vēst. Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami.
- revokācija Vēstnieka vai pilnvarota pārstāvja atsaukšana uz viņa valsti.
- orkāns Vētra, kuras stiprums pārsniedz 12 balles. Tropiskais ciklons.
- vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- prokurators Viduslaikos Rietumeiropā - kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
- sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis.
- sauljums Viegla konstrukcija ar auduma pārsegumu, kas aizsargā no tieša saules starojuma.
- nojume Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām.
- trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu). Būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām). Vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām). Vēlīgs.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- pamatviela Viela, kas (kādā vielu maisījumā) ir lielā pārsvarā.
- izejviela Viela, no kuras var ko iegūt rūpnieciskā pārstrādē.
- inhalācija Vielu ieelpošana ārstnieciskā nolūkā.
- cauri Vienā laikā, kopā ar ko (bieži to pārvarot, pārspējot).
- balansiere Vienādplecu svira, kas svārstās ap asi.
- kolonāde Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu. Telpa, ko ierobežo kolonnu rinda.
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām). Tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos.
- pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (1).
- pārskrējiens Vienreizēja paveikta darbība --> pārskriet (2).
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajiem orgāniem, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
- segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
- streptocīds Viens no sulfanilamīdu grupas preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- norsulfazols Viens no sulfanilamīdu preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- vicaiņi Vienšūņu klase, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas. Šīs klases organismi.
- garenvilnis Vilnis, kura svārstības notiek viļņa izplatīšanās virzienā.
- koherence Viļņu vai svārstību spēja izraisīt savā starpā interferenci.
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
- deviņvīruspēks Vīrceļu dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus lieto ārstniecībā.
- Modes āksts Vīrietis, kas pievērš pārspīlētu uzmanību savam apģērbam.
- vecpuisis Vīrietis, kura vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kurš nav apprecējies.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai.
- konstruktīvisms Virziens (parasti arhitektūrā, tēlotājā mākslā), kura pārstāvji par galveno uzskata formu funkcijas, konstruktīvo mērķtiecību.
- prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
- sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
- superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā 20. gadsimta 60.-70.gados), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti.
- šķērsvirziens Virziens, kas ir slīps vai perpendikulārs attiecībā pret ko.
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu). Būt nokrišņiem sniega veidā.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- karalis Visizcilākais pārstāvis (kādā, parasti augu, dzīvnieku, grupā).
- ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
- skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskārība Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Asinskāre (2).
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Asinskārība (1).
- familiaritāte Vispārināta īpašība --> familiārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fragmentārisms Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lineārisms Vispārināta īpašība --> lineārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārredzamība Vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepārskatāmība.
- nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nepārredzamība.
- nepārspējamība Vispārināta īpašība --> nepārspējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārsūdzamība Vispārināta īpašība --> nepārsūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- opozicionārisms Vispārināta īpašība --> opozicionārs [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- opozicionārisms Vispārināta īpašība --> opozicionārs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- opozicionārisms Vispārināta īpašība --> opozicionārs [2] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārskatāmība Vispārināta īpašība --> pārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārsmalcinātība Vispārināta īpašība --> pārsmalcināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārsteidzīgums Vispārināta īpašība --> pārsteidzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī pārsteidzība.
- perpendikularitāte Vispārināta īpašība --> perpendikulārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reakcionārisms Vispārināta īpašība --> reakcionārs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Svārstība (3).
- svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Svārstīgums (3).
- utilitaritāte Vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- utilitārums Vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Utilitaritāte.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vulgaritāte Vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vulgārums Vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vulgaritāte (1).
- klasisks Vispārzināms, populārs.
- ķimizācija Vispusīga ķīmisko materiālu un ķīmisko pārstrādes procesu un metožu ieviešana (tautas saimniecības nozarēs).
- ķimizēt Vispusīgi ieviest ķīmiskos materiālus un ķīmiskos pārstrādes procesus un metodes (tautas saimniecības nozarēs).
- farmakopeja Visu ārstniecības līdzekļu aprakstu sakopojums ar norādījumiem par zāļu vielu izgatavošanu, uzglabāšanu un izsniegšanu.
- reihsrāts Visvācijas padome (no 1919. gada līdz 1934. gadam), kurā ietilpa visu reiha zemju (novadu) valdību pārstāvji.
- Vitamīnu terapija Vitamīnu preparātu lietošana ārstnieciskā un profilaktiskā nolūkā.
- voluntārisks Voluntārs.
- voluntāristisks Voluntārs.
- Burlaku romāns (arī stāsts) Vulgārs romāns (stāsts) par laupītājiem, slepkavām.
- Burlaku romāns Vulgārs romāns par laupītājiem, slepkavām.
- Burlaku stāsts (arī romāns) Vulgārs stāsts (romāns) par laupītājiem, slepkavām.
- vulgārisms Vulgārs vārds vai teiciens.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirds zāles.
- Sirds zāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdszāles.
- Sirds zāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdszāles.
- Nervu zāles Zāļu līdzekļi nervu, arī psihisko slimību ārstēšanai un profilaksei.
- vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
- scifozoji Zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā legulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze. Šīs klases dzīvnieki.
- mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
- apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
- organoplastika Zaudētu ķermeņa daļu izveidošana ķirurģiski. Orgānu, audu pārstādīšana.
- zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās.
- horizonts Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks. Apvārsnis (2).
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija. Apvārsnis (1).
- infraskaņa Zemfrekvences (mazāk par 16 herciem) elastiskās svārstības gaisā vai kādā citā vidē.
- krioterapija Zemu temperatūru izmantošana ārstniecībā.
- somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma [1] (2). Šīs apakšklases dzīvnieki.
- zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes. Šīs kārtas dzīvnieki.
- kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi). Šīs kārtas dzīvnieki.
- nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus. Šīs virskārtas dzīvnieki.
- cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir venozo asiņu sastrēgums vai asinis ir pārsātinātas ar ogļskābi.
- pentagramma Zīme (parasti maģijā) - piecstūru zvaigzne, kuras pamatā ir regulārs piecstūris.
- dermatoloģija Zinātne par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
- farmakoloģija Zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu.
- balneoloģija Zinātne par ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un dūņām, par to lietošanu terapijā. Attiecīgā kurortoloģijas nozare.
- medicīna Zinātne par cilvēka slimībām (to izcelsmi, norisi, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi), arī pasākumu kopums cilvēka veselības nostiprināšanai, darba spēju saglabāšanai, mūža pagarināšanai.
- veterinārmedicīna Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi. Veterinārija.
- veterinārija Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi. Veterinārmedicīna.
- kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes.
- endokrinoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi, darbību un to darbības traucējumu ārstēšanu.
- toksikoloģija Zinātnes nozare, kas pētī indīgu vielu iedarbību uz organismu, kā arī izstrādā pretindes un pasākumus saindēšanās profilaksei un ārstēšanai.
- onkovirusoloģija Zinātnes nozare, kas pētī vīrusu nozīmi audzēju izcelsmē un ārstēšanā.
- farmācija Zinātnes nozaru komplekss, kas aptver medicīnā un veterinārijā lietojamo ārstniecības līdzekļu un preparātu iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu.
- skrimšļzivis Zivju klase, kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis. Šīs klases zivis.
- zobārsts Zobārstniecības speciālists, arī stomatologs.
- dentists Zobu ārstēšanas un protezēšanas praktiķis ar nepabeigtu zobārsta izglītību.
- nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci).
- izžagoties Žagoties un pārstāt žagoties.
- izžāvāties Žāvāties un pārstāt žāvāties.
- pāržāvēt Žāvējot (parasti dūmos), pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
ārs citās vārdnīcās:
MEV