aizklaudzēties
aizklaudzēties parasti 3. pers., -klaudzas, pag. -klaudzējās; refl.
Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt. biežāk Ieklaudzēties.
PiemēriBlakus kaut kas aizklaudzējās.
- Blakus kaut kas aizklaudzējās.
- Iziet [saimniece] tik klusi, ka pat durvis neaizklaudzas. Viņa pazīst un zina, kā vērt.
Avoti: 1. sējums