Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
stendere
stendere -es, dsk. ģen. -ru, s.
Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
PiemēriSavā istabā sataustu pie stenderes elektrisko slēdzi, un istaba pielīst ar spilgtu gaismu.
  • Savā istabā sataustu pie stenderes elektrisko slēdzi, un istaba pielīst ar spilgtu gaismu.
  • Durvju melnās stenderes un palodās, kur dūmi bija iekodušies tik stipri, ka to pēdas nevarēja izdzēst ne vējš, ne lietus, liecināja par pagājušiem laikiem.
  • Kāds no otras puses gatavojas logu aiznaglot ar dēļiem. Amatnieks sāk no apakšas un, kārtīgi pielaikojis dēļu garumu, asi iedzen naglas stenderēs.
Stabili vārdu savienojumiLai velns par stenderi paliek.
Avoti: 7-2. sējums