izdzēst
izdzēst -dzēšu, -dzēs, -dzēš, pag. -dzēsu; trans.
1.Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
PiemēriIzdzēst ugunskuru.
- Izdzēst ugunskuru.
- Izdzēst sveci.
- Izdzēst petrolejas lampu.
- Kādu dienu pamāte izdzēsa mājā visas ugunis un sūtīja tad pameitu pēc uguns uz sumpurņa pili..
- Meita atkāpās un izdzēsa skalu.
- ..vējlukturi biju izdzēsis un nolicis ratu priekšā.
1.1.Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus).
PiemēriSpuldzes ielās jau izdzēstas.
- Spuldzes ielās jau izdzēstas.
- Austra nopūšas, izdzēš naktslampiņu.
- Restorāns sāk manāmi tukšoties, šur tur stūros, kur nav vairs neviena viesa, apkalpotājas izdzēš ugunis.
1.2.Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
PiemēriHerta izdzēsa gaismu.. Acis aprada, un caur stiklotajām durvīm viņš saskatīja balkonu, oleandra lapas un zaru sīkās ēnas pret debesīm..
- Herta izdzēsa gaismu.. Acis aprada, un caur stiklotajām durvīm viņš saskatīja balkonu, oleandra lapas un zaru sīkās ēnas pret debesīm..
- pārn. ..viņš staigāja norūpējies, it kā salnas naktis būtu izdzēsušas viņa acīs visu mirdzumu.
2.Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
Piemēri..viņa.. zīmuļa rakstu rūpīgi izdzēš, jo mums nav atļauts kamerā turēt vienkāršos zīmuļus.
- ..viņa.. zīmuļa rakstu rūpīgi izdzēš, jo mums nav atļauts kamerā turēt vienkāršos zīmuļus.
- pārn. Laiks ar savu iznīcinātāju un atkal atjaunotāju spēku bija dažus labus burtus no dzīvības grāmatas izdzēsis un to vietā atkal jaunus rakstījis.
- pārn. No.. desmit brāļiem un māsām dzīvi palikuši tikai trīs. Citu no dzīva jo saraksta izdzēsis karš, cits vēlāk miris no kara cirstām brūcēm.
2.1.Pilnīgi nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, pēdas, sliedes).
PiemēriPutenis izdzēš pēdas.
- Putenis izdzēš pēdas.
- Jūras vējš krasta smiltīs pēdas izdzēš ātri..
- Viņi.. vēl vairākās vietās atrada «Žiguļa» pēdas; dažviet lietus tās bija gandrīz izdzēsis, bet dažviet pēdas bija it svaigas..
- Nē, nevajag izdzēst ložu pēdas uz dažu namu sienām..
- Airi klusi iegrimst un klusi paceļas,.. atstājot aiz sevis mazus, apaļus ūdens virpuļus, kurus izdzēš nākamais vilnis.
- pārn. «Tavas pēdas manā dvēselē nekas nespētu izdzēst.»
2.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
PiemēriViņš.. ilgi skatījās mīļajā sejā, kurai nakts bija izdzēsusi visas sīkās un asās līnijas.
- Viņš.. ilgi skatījās mīļajā sejā, kurai nakts bija izdzēsusi visas sīkās un asās līnijas.
- Didzis noskatījās, kā viņi abi aizgāja. Drīz vien sniegpārsliņu ņirboņa izdzēsa augumu noteiktos apveidus.
- Viņa sejas bālumu nav spējuši izdzēst ne vēji, ne saule, ne lietus, ne sniegs.
3.Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
PiemēriVarējis izdzēst no savas pagātnes visu to neprātīgo, velto un bērnišķīgo.
- Varējis izdzēst no savas pagātnes visu to neprātīgo, velto un bērnišķīgo.
- ..viss jaukais pasākums jau pašā sākumā iezīmēsies ar nepatīkamu notikumu, ko nespēs izdzēst un padarīt par nebijušu vairs it nekas.
3.1.Panākt, ka aizmirst (ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko).
Piemēri..cilvēki redzēja gājienu, tik svinīgu un dīvainu, kādu nekad nevar izdzēst no atmiņas.
- ..cilvēki redzēja gājienu, tik svinīgu un dīvainu, kādu nekad nevar izdzēst no atmiņas.
- ..sīkumi kādreiz iespiežas cilvēka atmiņā tik dziļi, ka pat garie mūža gadi tos vairs nevar izdzēst un aptumšot.
- Kā es būtu varējis aizmirst.. pusstāvās, cietās bizītes? Kas gan būtu spējis izdzēst no manas atmiņas Vairas matu gaismu?
- Dēladēls vēlreiz cieši ieskatījās [mirušā] vecātēva sejā, lai gadi to nevarētu izdzēst no atmiņas...
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis).
PiemēriAr jautrību [meitene] centās izdzēst savu neseno satraukumu..
- Ar jautrību [meitene] centās izdzēst savu neseno satraukumu..
- ..iesākās arteļa priekšsēdētāja darba diena, kas atnesa gan iepriecinošas un uzmundrinošas ziņas, gan pārvilka svītru kādam nodomam un izdzēsa slepenu cerību.
- Vilšanās smeldze izdzēsa pirmītējo prieku.
Stabili vārdu savienojumiIzdzēst dzīvību.
- Izdzēst dzīvību — Nogalināt (parasti cilvēku). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
Avoti: 3. sējums