novilnīt
novilnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Īsu brīdi vilnīt un pārstāt vilnīt.
PiemēriKad rīta vējš, rasu dzenādams, pārskrien druvai, lini novilnī kā viegls, zaļš, vaļā palaists zīda audums.
- Kad rīta vējš, rasu dzenādams, pārskrien druvai, lini novilnī kā viegls, zaļš, vaļā palaists zīda audums.
- ..viņas tumšie mati skaisti novilnīja līdz pleciem.
2.Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu, skaņu).
Piemēri..novilnī sadegušas rīcineļļas smārds..
- ..novilnī sadegušas rīcineļļas smārds..
Avoti: 5. sējums