novilnīt
novilnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Īsu brīdi vilnīt un pārstāt vilnīt.
PiemēriKad rīta vējš, rasu dzenādams, pārskrien druvai, lini novilnī kā viegls, zaļš, vaļā palaists zīda audums.
2.Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu, skaņu).
Piemēri..novilnī sadegušas rīcineļļas smārds..
Avoti: 5. sējums