Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bendeskalps
bendeskalps -a, v.; niev.
Ļauns, nežēlīgs cilvēks. Naidīgas varas pārstāvis.
PiemēriĀrā lādas apbruņoti vīri [bermontieši]. «Bendeskalpi!» Kalvis rūc un atver Smēdes durvis.
Avoti: 2. sējums