lieks
lieks -ais; s. -a, -ā
lieki apst.
1.Tāds, kā ir vairāk par kādu (parasti normālu) daudzumu, lielumu, skaitu.
PiemēriLieka roka siena pļaujā.. derēt derīga.
Stabili vārdu savienojumiLiekā gaļa.
1.1.Tāds, kas pārsniedz nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu.
PiemēriPāris mēnešu Krišus tad centās, dienas un naktis nodzīvoja pa jūru un pirmo reizi mūžā piedzīvoja tādu brīnumu kā lieku naudu.
1.2.Nevajadzīgs. Traucējošs, kaitīgs.
Piemēri«Noņemsim liekos slogus, un tīkls zvejos.»
2.Tāds, kas nav izmantots, aizņemts.
PiemēriVisa stadiona apkaime bija ļaužu pārpildīta, visi spiedās, pukojās, meklēja liekas biļetes.
3.Mākslīgs, neīsts.
Piemēri..pat grimā māksliniece ļoti reti ir likusi liekos degunus vai meklējusi citādi ārējus komiskās pārvērtības palīgus.
Stabili vārdu savienojumiKomentāri lieki.
Avoti: 4. sējums