liekēdis
liekēdis -ža, v.
liekēde -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
Piemēri«Ja tikai saimniece man dotu kādu darbu, ko spētu strādāt. Par liekēdi negribu būt.»
1.1.Parazitējošs dzīvnieks vai augs.
PiemēriIzšķir saprofītu jeb trūdēžu baktērijas un parazītu jeb liekēžu baktērijas.
Avoti: 4. sējums