liekulība
liekulība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBuržuāzijas liekulība īpaši spilgti atmaskota novelē «Dzīvības kartītes».
- Buržuāzijas liekulība īpaši spilgti atmaskota novelē «Dzīvības kartītes».
- Par mums runāja kā par paraugpāri, un mēs labprāt tēlojām šo valdzinošo lomu.. «Brīnišķīgo saskaņu» mēs pirkām par liekulības cenu..
- Sapinies savā mācītāja liekulībā un vieglajā dzīvē, viņš varēja kļūt tikai vai nu par fanātiķi, vai par vientiesīgu rotaļlietu citu, spēcīgāku raksturu rokās.
Avoti: 4. sējums