liekulīgs
liekulīgs -ais; s. -a, -ā
liekulīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
Piemēri..A. Upīts.., radot mācītāja kā tautas krāpnieka, divkoša sociālo tipu, to atklāj dažādos individuālos raksturos - liekulīgajā, viltīgajā Ludvigā Kalnpēterī («Stāsts par mācītāju»), mantkārīgajā Lindē («Dvēseles izvadītāji»)..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriLiekulīgi vārdi.
1.2.Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām).
PiemēriEkranizējumā mazāk uzsvērta Oļiņietes liekulīgā dievbijība..
1.3.Tāds, kurā izpaužas kas nepatiess, neīsts.
PiemēriLiekulīgs izbrīns.
Avoti: 4. sējums