liekties
liekties liecos, liecies, liecas, pag. liecos; refl.
1.Refl. → liekt1. Tikt liektam.
Piemēri..Jorģis tikai atņurdēja jā un nē un liecās viņai garām saskatīt Lupatu Zetu..
2.parasti 3. pers. Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt). Atrasties, būt novietotam lokveidā.
PiemēriRāmais ūdens liecas ap laipu slaidā lokā..
3.Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
PiemēriVecviņķu Miesnieki ir.. stipri un neatlaidīgi. ..Miesnieki nemīl ne liekties, ne locīties.
Stabili vārdu savienojumiLiekties deviņos (arī trijos) līkumos.
Avoti: 4. sējums