liekt
liekt liecu, liec, liec, pag. liecu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
PiemēriTāds viņš arī palika - baltais, trauslais Jasmīns. Mēģini viņu liekt, - lūzis...
- Tāds viņš arī palika - baltais, trauslais Jasmīns. Mēģini viņu liekt, - lūzis...
- Lūst cietākais tērauds, ja pārāk liekts...
- Vēl te bija seši krēsli ar liektām kājām, apvilkti zaļu zīdu..
1.1.Veidojot lokveida formu, gatavot (piemēram, riteni, stīpu).
PiemēriLieca [ratu meistars] vissīkstākos ratu lokus un taisīja visstiprākās rumbas un spieķus.
- Lieca [ratu meistars] vissīkstākos ratu lokus un taisīja visstiprākās rumbas un spieķus.
- Daudz lieci riteņus no oša sīkstā..
1.2.Virzīt, vērst (ķermeni, tā daļu), parasti lokveidā.
PiemēriViņa.. kreisā [roka], kā tērauda loks apvijusies tā kaklam, palēnām lieca visu augumu atpakaļ.
- Viņa.. kreisā [roka], kā tērauda loks apvijusies tā kaklam, palēnām lieca visu augumu atpakaļ.
- Vārtos un sētās.. muhamedāņi, nometušies ceļos un liekdami pieri līdz zemei, pielūdz savu allahu.
- Kad pāri tev es liecu seju, Kāds mirdzošs spēks man pretim plūst..
1.3.Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
PiemēriPureņu lapās.. salija ūdens un lieca tās pret zemi.
- Pureņu lapās.. salija ūdens un lieca tās pret zemi.
- pārn. ..bezcerības izmisums liec viņu pie zemes, simts pulksteņiem zvana ausīs.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
PiemēriViņš bija liela auguma vīrs, viens no tiem, ko nekādas grūtības nespēj liekt.
- Viņš bija liela auguma vīrs, viens no tiem, ko nekādas grūtības nespēj liekt.
- Dzīve viņu liekusi un lauzusi, atņēmusi daudzus sapņus un ilūzijas.
Stabili vārdu savienojumiLiekt (arī mest) līkumu (arī loku.). Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt. Liekt galvu (kā priekšā).
- Liekt (arī mest) līkumu (arī loku.) — Virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt — Izvairīties no sastapšanās.
- Liekt galvu (kā priekšā) — Liecot galvu, parādīt cieņu, godu. Zemoties, izrādīt pazemību.
- Liekt muguru (arī plecus) — 1. Smagi strādāt (parasti apspiestībā).2. Zemoties, izrādīt pazemību.
- Liekt ragā — Spiest būt paklausīgam, padevīgam.
Avoti: 4. sējums