Paplašinātā meklēšana

Meklējam liekt.

Atrasts vārdos (33):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (413):

(Sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
(Uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (Iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
(Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(Sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu (sa)liekt muguru.
(Uz)mest kūkumu (sa)liekt, izliekt muguru.
lēca Acs sastāvdaļa - caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
aizsliekties Aizliekties (1).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
rags Ass, izliekts (kā) gals.
atsliet Atliekt atpakaļ (galvu). Atgāzt.
atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
atkārt Atliekt tā, ka atkarājas.
atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot..
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
Gulēt uz ceļiem (arī ceļos) Atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām). Bezspēkā noliekties (par galvu).
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas). Saritināt.
nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
noliece Darbība, process --> noliekt (2).
ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
āķītis Dem. --> āķis. Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
Nieru bļodiņa Dobums nieres ieliektajā pusē.
atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai).
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
(Sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā Guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Ritināties (retāk vilkties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Vilkties (biežāk ritināties) kamolā Guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (biežāk saritināties) kamolā Guļot saliekties likumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Saritināties (retāk savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
Greizā pēda Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
Pamazināmais stikls Ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
iekārties Ieliekties (kur iekšā).
ielīkt Ieliekties (kur iekšā).
konkāvs Ieliekts, iedobts.
iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma).
iesliegties Iesliekties.
iebuktēt Iespiest, ieliekt.
iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
Sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu Izliekt mugura (parasti par dzīvniekiem).
Sacelt (arī uzcelt, sasliet) kūkumu Izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
Uzcelt (arī sacelt, sasliet) kūkumu Izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
Sasliet (arī uzmest, izcelt) kupri Izliekt muguru uz augšu (parasti kaķi).
Uzmest (arī izcelt, sasliet) kupri Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
vairogaproce Izliekta vairogveida aproce.
vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis. Šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
kloķis Izliekts veidojums (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
konvekss Izliekts.
kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu).
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni). Kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu. Uzsukāt.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām un īsu rokturi.
liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām.
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
ielauzt Laužot ieliekt (uz iekšu).
slīgt Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām.
noslīgt Lēni noliekties (no kāda smaguma).
noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā). Mazliet saliekt.
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku). Liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
kumpt Liekties, liekt muguru. Būt salīkušam (par cilvēku). Līkt (par muguru).
ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
gumt Līkt, liekties.
dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei. Noliekt (1).
aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi. Saliekt (2).
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli).
līkne Lokveidā liekta līnija.
Liekties deviņos (arī trijos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
Liekties trijos (arī deviņos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
ielīkt Mazliet ieliekties, parasti uz iekšu.
pieplacināt Mazliet noliekt (augus, to daļas).
pieliekt Mazliet noliekt (priekšmetu).
pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
pielīkt Mazliet pieliekties.
Palocīt muguru Mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot. Pastrādāt (fizisku darbu, kur daudz jālokās).
pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
trombons Metāla pūšamais instruments ar «u» veidā izliektu kulisi. Bazūne.
bazūne Metāla pūšamais instruments ar U veidā izliektu kulisi.
āķis Metāla stiegra ar asu, atliektu galu (zivju ķeršanai).
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
Zirga pēda Nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
Nieres vārti Nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.
nosliekt Noliekt (ķermeni, tā daļu).
nošķiebt Noliekt (parasti sānis).
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu). Saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
Noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā Noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā Noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Noliekt galvu.
pieguldīt Noliekt un pieplacināt (piemēram, labību).
nosvērt Noliekt.
nosliekties Noliekties (1).
nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām.
pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
Sakrist veldrē Noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku). Noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
nolīkt Noliekties, arī nosverties uz leju (par augiem, to daļām).
nolieksnis Noliektnis.
noliektenis Noliektnis.
nosliekties Nosliekt (1).
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju. Nolīkt (par daudziem vai visiem).
matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai.
menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra - ieliekta.
sferometrs Optiska vai mehāniska ierīce izliektu vai ieliektu sfērisku virsmu rādiusa mērīšanai.
spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
vaigs Ovāli izliekta darbarīka daļa.
vaigs Ovāli izliekta priekšmeta (piemēram, ābola) daļa.
izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
palocīt Paliekt (ko, piemēram, uz leju, uz augšu).
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu an noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties). Palocīties (1).
pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
palocīties Paliekties, mazliet pieliekties.
pārkārties Pārliekties (par augiem, to daļām).
pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku.
pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
izliekums Paveikta darbība --> izliekt (1). Izliektā (priekšmeta) daļa.
izliekums Paveikta darbība --> izliekt (2). Izliektā (ķermeņa) daļa.
atliekums Paveikta darbība, rezultāts --> atliekt (1) atliektā daļa.
ieliekums Paveikta darbība, rezultāts --> ieliekt (1).
liekums Paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1). Veidojums, kam ir loka forma.
noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (1).
noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (2).
pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (1).
pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (2).
uzliekums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliekt.
nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu). Noliekt (galvu).
nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu). Pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
Iekārties logā Pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties (ārā) pa logu.
Iekārties logā Pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties ārā pa logu.
piesliekties Pieliekties (2).
piesliegties Piesliekties.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
plektrs Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā).
atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā). Atkarpe.
lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
priede Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.
rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums. Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
Ragavu galva Ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
Ragavu galva Ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
aizliekties Refl. --> aizliekt.
apliekties Refl. --> apliekt (1).
atgāzties Refl. --> atgāzt (1). Atliekties.
atliekties Refl. --> atliekt (1).
atliekties Refl. --> atliekt (2).
ieliekties Refl. --> ieliekt (1).
izliekties Refl. --> izliekt (1).
izliekties Refl. --> izliekt (2).
izliekties Refl. --> izliekt (3).
izliekties Refl. --> izliekt (4).
liekties Refl. --> liekt (1). Tikt liektam.
noliekties Refl. --> noliekt (1). Tikt noliektam.
noliekties Refl. --> noliekt (2). Tikt noliektam.
paliekties Refl. --> paliekt. Tikt paliektam.
pieliekties Refl. --> pieliekt (1). Tikt pieliektam.
saliekties Refl. --> saliekt (1). Tikt saliektam.
uzliekties Refl. --> uzliekt. Tikt uzliektam.
uzlocīties Refl. --> uzlocīt. Tikt uzlocītam. Uzliekties uz augšu.
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu. Šī darbarīka asmens.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
Vilka (retāk veļa) kauls mugurā Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
saklupt Sakņupt, strauji saliekties. Strauji saļimt.
saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku). Saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
Samest kūkumu Saliekt muguru.
Samesties kūkumā Saliekt muguru.
palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
Uzmest kūkumu Saliekt, izliekt muguru.
sarozīt Saliekt, savērpt (piemēram, kādu materiālu, priekšmetu).
salocīties Saliekties (parasti uz priekšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
salīkt Saliekties lejup (par augiem, to daļām).
salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu).
sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti muguru).
sariezties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
sarozīties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās).
dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
sagumt Salīkt, saliekties. Arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
sadugt Salīkt, saliekties. Arī pazaudēt staltu, stingru stāju. Sagumt (1).
sagubt Salīkt, saliekties. Arī sagumt. Sakņupt.
veidvirpošana Sarežģītas formas (piemēram, izliektu, ieliektu) virsmu, detaļu virpošana (ar veidgriežņiem, kopējamām ierīcēm u. tml.).
riba Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
papagaiļveidīgs Savienojumā «papagaiļveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder drukni putni ar īsu kaklu, īsu, izliektu knābi, spilgtu apspalvojumu.
pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
vistene Sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām.
dūda Sens stīgu instruments, kurš veidots no puslokā saliekta dēlīša un kuram par rezonatoru izmantots piepūsts cūkas pūslis.
serpentīncaurule Serpentīnveidīgi izliekta caurule.
trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu. Dzidru skaņu. Triangalo.
triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu. Trijstūris (3).
nošļukt Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
slieties Sliekties (3).
pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko). Sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
lauzt Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
saraut Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa daļu).
Vilkt krampjus Spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
Vilkt krampjus Spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu).
uzspiest Spiežot uzliekt (uz augšu).
uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
redisspalva Standartraksta spalva (parasti ar platu, uzliektu galu) rakstīšanai ar tušu.
āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
rags Stieņveida, parasti izliekta, (kā) detaļa, elements (piemēram, satveršanai, turēšanai).
salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) - parasti par priekšmetiem.
kņupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nokņupt Stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām. Stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
Atmest (arī atsviest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
Atmest (arī atsviest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
Atsviest (arī atmest) galvu Strauji atliekt galvu atpakaļ.
iecirst Strauji noliekt un piespiest (galvu, zodu pie ķermeņa).
Iecirst galvu (krūtīs) Strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
Iecirst galvu krūtīs Strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
Krist pie piedurknes (arī rokas) Strauji noliekties un skūpstīt (piedurkni, roku).
Krist pie rokas (arī piedurknes) Strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
Krist pie rokas (arī piedurknes) Strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
uzsist Strauji uzcelt, uzliekt (uz augšu, piemēram, asti).
uzraut Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
klupt Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
nokrist Strauji, parasti nespēkā, nolaisties (par paceltu roku, plecu). Strauji, parasti nespēkā, noliekties (par galvu).
lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
uzsukāt Sukājot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu.
ķemme Šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai.
pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu). Izveidot (celiņu) matos. Izšķirt (2).
izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus). Izveidot (celiņu) matos.
pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus): šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
izšķirstīt Šķirstot noliekt, pavirzīt uz dažādām pusēm (piemēram, matus, zāli).
pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus).
pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
līgot Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
līgoties Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
sēdus Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
līks Tāds, kam ir saliecies, saliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
taisns Tāds, kam ir stalts, nesolīds, arī nesaliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
pusstāvs Tāds, kas ir mazliet noliecies, noliekts.
ciets Tāds, ko grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Pretstats: mīksts.
ciets Tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem). Tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu). Ļoti elastīgs. Pretstats: ciets (2).
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest (par audiem). Tāds (cilvēka vai dzīvnieka organismā), ko veido šādi audi.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
kuitala Tārtiņveidīgo kārtas lielākais putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi.
puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi.
šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas strazda lieluma putns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi.
sierāboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm.
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
krist Tikt strauji virzītam lejup (parasti par paceltu roku, plecu). Strauji, arī nespēkā liekties lejup (par galvu).
retorte Trauks ar garu uz sāniem noliektu kaklu (ķīmijas laboratorijās, piemēram, šķidrumu pārtvaicēšanai).
meandrs Upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu.
tors Uz āru izliekta kolonnas bāzes daļa.
segli Uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai.
greizs Uz sāniem izliekts, sašķiebts.
uzsliet Uzliekt uz augšu (piemēram, apkakli).
uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
mārīte Vaboļu kārtas dzimta, kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem.
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (augas, to daļas).
locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
Lauzīt rokas Vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.). Snaikstīties.
pielocīt Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
līkņāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot).
līkāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot). Līkņāties.
lauzīt Vairākkārt spēcīgi liekt, locīt.
Žņaudzīt rokas (arī pirkstus) Vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdās.
ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļās) šķībus, izliektus uz sāniem.
klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem.
krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
hiperboloīds Viena no vienkāršākajām liektajām virsmām.
palieciens Vienreizēja paveikta darbība --> paliekt.
sliekties Virzīties pa šķietami liektu līniju, tuvojoties, piemēram, horizontam (parasti par sauli).
nolaisties Vīstot noliekties (par augiem, to daļām).
ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, krist.
noļimt Zaudējot stingrumu, noliekties (par augiem, to daļām).
saļimt Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, nokrist.
dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar krusteniski izliektu knābi.
krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.

liekt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

liekt

MLVV

liekt

MEV

lìekt