sakas
sakas -u, s.; tikai dsk.
1.Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
PiemēriSaku pārvalks.
- Saku pārvalks.
- Uzmaukt sakas.
- ..Osis bij uztaisījis.. Masai un lielajam melnim braucamās sakas ar ādas lencēm...
- Pie sienām mazas tāfelītes ar zirgu vārdiem, zem tām pulkas, uz kurām pakarinātas sakas un citi iejūga piederumi.
- ..zirgu sviedru piesūkušās sakas ar apsūbējušiem, cakainiem apkalumiem.
Stabili vārdu savienojumiSakas kaklā (arī galvā).
- Sakas kaklā (arī galvā) sar. — Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
1.1.pārn. Tas (piemēram, nepatīkami, nevēlami apstākļi), kas (kādu) ierobežo, apspiež, rada nebrīvību (kādam).
Piemēri..laika tecējumā šīs [muižas] klaušu sakas jau it brangi padilušas, taču vēl žņaudz tik cieši..
- ..laika tecējumā šīs [muižas] klaušu sakas jau it brangi padilušas, taču vēl žņaudz tik cieši..
- Viss vairums [ļaužu], ikdienības sakās iejūdzies, Ir gļēvi plūdu varai atļāvies.
- Es varu kautrīgs lūgt, Bet nīstu klanīšanos, - Gars, spaidu sakās jūgts, Nav cīņas pulkos manos.
Avoti: 7-1. sējums