sakārtotība
sakārtotība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
PiemēriBērnu estētisko attieksmi pret pasauli raksturo spēja.. priecāties par esošo, par pasaules sakārtotību, nedomājot par praktisko un pragmatisko aspektu.
- Bērnu estētisko attieksmi pret pasauli raksturo spēja.. priecāties par esošo, par pasaules sakārtotību, nedomājot par praktisko un pragmatisko aspektu.
- Mūžīgs darbs ar sevi... barga, nežēlīga pašdisciplīna. Tāda vārdos neizteicama iekšēja sakārtotība.., gatavība strādāt, cīnīties, uzvarēt, un varbūt arī - ziedoties...
Avoti: 7-1. sējums