sakasīt
sakasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kasot savainot (ķermeņa daļu).
PiemēriSakasīt vaigu.
2.Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriDambrāns piecēlās, sameklēja vairākus mitrus galvas pulverus, ko vienmēr nēsāja klāt, sakasīja tos vienā no iesaiņojuma papīrīšiem un tāpat bez ūdens norija.
2.1.pārn.; sar. Sadabūt (parasti naudu).
PiemēriSakasīt rubli. Cik reiz Annele to nav dzirdējusi. Rubļi tagad cītīgi jākasa, lai brālis varētu iet Jelgavas lielajā skolā.
3.apv. Sagrābt (parasti sienu).
Piemēri..jāizārda.. iepriekšējā dienā sakasītais un ķirpās sakrautais pusizžāvētais siens..
Avoti: 7-1. sējums