sakārtot
sakārtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību. Salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
PiemēriSakārtot segu.
1.1.Panākt, ka (kas) ir, parasti pilnīgā, lietošanas kārtībā.
PiemēriSakārtot slēpes braukšanai.
Stabili vārdu savienojumiSakārtot galdu.
2.Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
PiemēriSakārtot fotogrāfijas albumā.
2.1.divd. formā: sakārtots Tāds, kam augot, attīstoties ir radies noteikts novietojums (attiecībā pret ko) — parasti par augu daļām.
PiemēriPamīšus sakārtotas lapas.
3.Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
PiemēriSakārtot kartotēkas kartītes.
3.1.Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
PiemēriSakārtot domas.
3.2.Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
PiemēriSakārtot izstādes ekspozīciju.
Avoti: 7-1. sējums