sakārtojums
sakārtojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → sakārtot1.
Piemēri..parādās principiāli jauna matu griešanas tehnika un sakārtojums. Frizūru veido no asām, durstīgām šķipsnām, kas stāv uz augšu kā eža adatas.
2.Paveikta darbība, rezultāts → sakārtot2.
PiemēriIstabu sakārtojums ērts, divas lielākās var sapludināt vienā īstā danču zālē.
3.Paveikta darbība, rezultāts → sakārtot3.
PiemēriIzstādes ekspozīcijas sakārtojums.
3.1.Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
PiemēriJēdzienu sakārtojums klasifikācijā.
3.2.val. Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
PiemēriSalikts sakārtojuma teikums.
Avoti: 7-1. sējums