izkārties

izkārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros; refl.

1.Izliekties tālu ārā (no kurienes) – par cilvēku.

Piemēri..viņa uzmanību pievērsa kāda jauna, glīta sieva, kura, pa logu izkārusies, izpurināja putekļiem kūpošu palagu.

..viņa uzmanību pievērsa kāda jauna, glīta sieva, kura, pa logu izkārusies, izpurināja putekļiem kūpošu palagu.

1.1.Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) – parasti par galvu. Tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).

Piemēri..pa logu kopā ar cepeša smaržu izkaras galva baltā lakatiņā..

..pa logu kopā ar cepeša smaržu izkaras galva baltā lakatiņā..
..bij redzama laukā izkārusies Ješkas kāja ar sabristu kamašu..
..lēkšoja kumeļš... Bet viņam pakaļ joza Mardaks [suns]. Ausis saslietas. No mutes izkārusies sarkana mēle.

2.parasti 3. pers. Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).

Piemēri..istabas logs bija vaļā, marles aizkars, izkāries ārā, vējā viegli plīvoja.

..istabas logs bija vaļā, marles aizkars, izkāries ārā, vējā viegli plīvoja.
..groži izslīd braucējam no rokām un to gals, izkāries pa redeles ribu starpu, iekļūst starp ulu [ratu rumbu] un plaukta galu.
..pa [autobusa] atvērto logu izkāries noputējis ceriņu zars.

Avoti: 3. sējums