izkārtoties
izkārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..cīnītāji izkārtojās virknē kādus desmit soļus cits no cita un pakāpeniski ienira mežā, saplūzdami kopā ar tumsu.
1.1.Tikt izvietotiem noteiktā kārtībā (piemēram, par transportlīdzekļiem).
PiemēriMašīnas izkārtojušās rindā.
2.parasti 3. pers. Tikt iekļautam, izvietotam noteiktā kārtībā kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā) — par sastāvdaļām, elementiem.
PiemēriGalvenais darbības sasprindzinājums [lugā] izkārtojas pāris ainās..
3.parasti 3. pers. Tikt izkārtotam (3).
Piemēri..tēlu sistēma daiļdarbā izkārtojas pēc tēla attieksmes pret galveno konfliktu..
4.Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
PiemēriIzkārtoties, lai tiktu uz teātri.
4.1.Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
PiemēriDzegužu ģimenes liktenim tik labvēlīgi izkārtojoties, mātei izvirzījās vēl tikai: viens, toties ļoti svarīgs uzdevums - vedeklas izvēle.
Avoti: 3. sējums