izkārtne
izkārtne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
PiemēriKafejnīcas izkārtne.
1.1.Izkārta reklāma.
PiemēriAutomobilis apstājās Lielā Smilšu ielā pret kādu namu, kuram visas sienas bij dažādām izkārtnēm izraibotas..
2.Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
PiemēriJa kāda lieta vai rīcība bija netaisna, tad tāda tā arī palika, lai kādām cēlām un viltīgām izkārtnēm to centās izreklamēt par godīgu un krietnu.
Avoti: 3. sējums