Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dzintele
dzintele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
PiemēriTērauda dzintele.
  • Tērauda dzintele.
  • Nostiprināt siju ar bultām un dzintelēm.
  • Uzliktņus būvkoku savienojumu vietās piestiprina ar naglām, skrūvēm vai bultām un skavām. Uzliktņu atliektos galus piestiprina kokam ar dzintelēm.
  • Krampīša āķis ir labi iekodies dzintelē.
Avoti: 2. sējums