gumt
gumt gumstu, gumsti, gumst, pag. gumu; intrans.
1.Līkt, liekties.
Piemēri..stāvs saļogās mirklī un slīd, un gumst.
- ..stāvs saļogās mirklī un slīd, un gumst.
- Vecais Bērmanis guma un streipuļoja..
- Medaina smarža caur dārzu mūs vada Turp, kur zem smaguma ābeles gumst.
2.Blīvēties.
Piemēri..melni padebeši gumst..
- ..melni padebeši gumst..
- Purvi, purvi, staigni dumbri, - Līdz pat pamalei tie gumst!
- pārn. Man atkal vēstules no tevis nav. Vien šķiru laikrakstu, un domas gumst: Vai tiešām tavās acīs zvaigznes tumst?
Avoti: 3. sējums