Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gumzīt
gumzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu). Burzīt.
PiemēriViņš stāvēja, mīņādamies no vienas kājas uz otru, cepuri rokās gumzīdams.
  • Viņš stāvēja, mīņādamies no vienas kājas uz otru, cepuri rokās gumzīdams.
  • pārn. Jūras krastā kāpj bangas un šļakatas šļāc, Vētras virpuļi ūdeņus gumza..
1.1.Spaidīt.
PiemēriTie grūstīja un gumzīja viņu.
  • Tie grūstīja un gumzīja viņu.
Avoti: 3. sējums