blīvēties
blīvēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
PiemēriBlīvēties pie izejas.
- Blīvēties pie izejas.
- Ņevas prospektā abās ietvēs blīvējas ļaužu masa.
1.1.Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
Piemēri..virs mežu galiem parādījās tumšu mākoņu strēle, blīvējās kopā, plaka un atkal cēlās.
- ..virs mežu galiem parādījās tumšu mākoņu strēle, blīvējās kopā, plaka un atkal cēlās.
- pārn. ..vajadzēja taču reiz mazliet arī atpūsties un drusciņ sakārtot apziņā iespaidu masu, kas tagad blīvējās viņu [jauniešu] smadzenēs.
2.pareti Kļūt blīvam.
PiemēriGrants blīvējās būvbedrē.
- Grants blīvējās būvbedrē.
Avoti: 2. sējums