ļimt
ļimt ļimstu, ļimsti, ļimst, pag. ļimu; intrans.
1.Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriMiegs stindzināja asinis,.. un daudzi kareivji, pēkšņi aizmigdami, ļima ceļa dubļos.
- Miegs stindzināja asinis,.. un daudzi kareivji, pēkšņi aizmigdami, ļima ceļa dubļos.
- ..viņš dzērumā rūca un pretojās, uzrauts kājās, ļima atkal pie zemes.
- ..Un dziļāk un dziļāk tas purvā grimst, Līdz beidzot bez jaudas pie zemes ļimst.
1.1.Kļūt ļenganam (par ķermeņa daļām).
PiemēriKājas ļimst aiz noguruma.
- Kājas ļimst aiz noguruma.
- ..ceļgali sāk ļimt. Dārtiņa apstājas,.. jūt, ka ap sirdi tik vāji un nelabi.
- Muskuļi vēl raustījās. Ceļi reizēm ļima, reizēm iedrebējās.
2.parasti 3. pers. Zaudējot stingrumu, liekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, krist.
PiemēriStiebrs ļimstot graudam patstāvību devis, Kaut grauds vēl pats šo patstāvību nejūt..
- Stiebrs ļimstot graudam patstāvību devis, Kaut grauds vēl pats šo patstāvību nejūt..
- Zem asmens ļimst zāle..
- Puķe pēc puķes pār spīdošo asmeni ļimst.
Avoti: 5. sējums