liekties
liekties liecos, liecies, liecas, pag. liecos; refl.
1.Refl. → liekt1. Tikt liektam.
Piemēri..Jorģis tikai atņurdēja jā un nē un liecās viņai garām saskatīt Lupatu Zetu..
- ..Jorģis tikai atņurdēja jā un nē un liecās viņai garām saskatīt Lupatu Zetu..
- Labība liecās pret zemi, kā pārdomās grimdama.
- Sliedes no stipra tērauda. Ne lūst, ne liecas.
2.parasti 3. pers. Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt). Atrasties, būt novietotam lokveidā.
PiemēriRāmais ūdens liecas ap laipu slaidā lokā..
- Rāmais ūdens liecas ap laipu slaidā lokā..
- Pelēka velve liecās tepat viņam pāri, metra pusotra augstu.
3.Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
PiemēriVecviņķu Miesnieki ir.. stipri un neatlaidīgi. ..Miesnieki nemīl ne liekties, ne locīties.
- Vecviņķu Miesnieki ir.. stipri un neatlaidīgi. ..Miesnieki nemīl ne liekties, ne locīties.
- Velns lai parauj, esi sīksts: Lūzt, bet neliekties ne sprīdi!
Stabili vārdu savienojumiLiekties deviņos (arī trijos) līkumos.
- Liekties deviņos (arī trijos) līkumos — 1. Ļoti liekties, līkt.2. Zemoties, glaimot.
Avoti: 4. sējums