greizs
greizs -ais; s. -a, -ā
greizi apst.
1.Uz sāniem izliekts, sašķiebts.
PiemēriGreizs žogs.
- Greizs žogs.
- Greizs rokraksts.
- Greiza līnija.
- Nostāties greizi.
- Kad viņš uzsvieda plecos šauteni, sīkais augums sašķiebās gluži greizs.
- Zvana tornis Augstkalnu kapsētā bija vecs, apsūnojis, sašķiebies, ar greizu krustiņu galā..
- Un slidas jau arī liec kājas šķībi un greizi, ka nemaz nevar taisni noturēties.
- Greizā pēda.. ir diezgan bieži sastopams iedzimts izkropļojums. Izkropļojums biežāk izveidojas abās pēdās.
Stabili vārdu savienojumiGreizā pēda.
- Greizā pēda — Iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
2.Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
Piemēri..tēvs nomira, Jānis palika viens ar māti,.. palika ar.. greizu, nepareizu uzskatu kompleksu.
- ..tēvs nomira, Jānis palika viens ar māti,.. palika ar.. greizu, nepareizu uzskatu kompleksu.
- ..greizi priekšstati par dzīves likumsakarībām neļauj rakstniekam panākt literārā darbā uzgleznotās panorāmas atbilstību patiesajām dzīves norisēm.
- ..būtu greizi no otra aizņemties, kamēr pašam parādnieki.
3.Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu).
PiemēriDegsnis traktoristam uzmeta greizu skatu. Ko tas visur bāž savu degunu?
- Degsnis traktoristam uzmeta greizu skatu. Ko tas visur bāž savu degunu?
- Bet Kaijaks uz viņu lūkojās pat greizi, aizdomīgi.
- Oļģerts, pietrūcies no saviem sapņiem.., savilka seju smaidā; tas iznāca greizs un muļķīgs.
Stabili vārdu savienojumiGreizais spogulis. Greizs solis.
- Greizais spogulis — 1. Spogulis, kas rāda izkropļotu attēlu.2.parasti lok.: greizā spogulī. Sagrozītā, izkropļotā veidā.
- Greizs solis idioma — Nepareiza rīcība.
Avoti: 3. sējums