iztaisnoties
iztaisnoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos
1.Refl. → iztaisnot1. Tikt iztaisnotam.
PiemēriSemjons gaidīja ar saliekto regulētāja rokturi, nolika to zemē un pamāja, lai uzbrauc [traktors] tam virsū ar kāpurķēdēm. Reizes četras piecas uzbrauca, un rokturis patiešām iztaisnojās..
- Semjons gaidīja ar saliekto regulētāja rokturi, nolika to zemē un pamāja, lai uzbrauc [traktors] tam virsū ar kāpurķēdēm. Reizes četras piecas uzbrauca, un rokturis patiešām iztaisnojās..
- ..upītes ietekā ašķi te noliecas, te atkal iztaisnojas..
1.1.Izlīdzināties (piemēram, par audumu).
PiemēriPaklājs iztaisnojās.
- Paklājs iztaisnojās.
1.2.Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriZēns iztaisnojas.
- Zēns iztaisnojas.
- Rokas iztaisnojas.
- ..mans augums kaut kā pats no sevis iztaisnojas, galva paslienas gaisā un krūtis izgriežas uz āru.
- Šiliņa šķībā mute iztaisnojās. Tā bija zīme, ka gaidāma saruna..
- «Ejam!» Valda pleci iztaisnojās.
- Bet es eju droši - Un spārni man ataug! Kājas iztaisnojas!
2.parasti 3. pers. Refl. → iztaisnot2. Tikt iztaisnotam.
PiemēriAiz meža ceļš iztaisnojās.
- Aiz meža ceļš iztaisnojās.
- Strauts iztaisnojies.
Avoti: 3. sējums