iztaisnot
iztaisnot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
PiemēriIztaisnot stieni.
- Iztaisnot stieni.
- Iztaisnot stiepli.
- Tagad [kara laikā] laucinieks būtu saliektas naglas pircis vai veselām kastēm un liktu puikas dienvidū pie darba, lai tās atkal iztaisnotu.
- Viņš paņēma vecu buksi, mēģināja zvelt pa rokturi, lai to iztaisnotu.
1.1.Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
PiemēriIztaisnot aizkarus.
- Iztaisnot aizkarus.
- Iztaisnot paklāju.
- Daudz laika pagāja, kamēr dabūja vadņa galu augšā, kamēr iztaisnoja jedu.
1.2.Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
PiemēriIztaisnot augumu.
- Iztaisnot augumu.
- Iztaisnot rokas.
- Ķermenim jāienirst ūdenī iztaisnotam..
- ..viņš lēni atgulās, iztaisno kājas..
- «Ak tad Zenta atbraukusi!» Jēkabs steidzās pretī, mazliet iztaisnojis līko muguru.
2.Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
PiemēriIztaisnot lielceļu.
- Iztaisnot lielceļu.
- Tikai šoseja vairs nav tik tuvu mājai, tā iztaisnota, atvirzījusies nostāk.
- ..tika veikti pasākumi Aiviekstes upes regulēšanā: upi dažos posmos pārtīrīja un iztaisnoja.
- Vācu karapulki nerimtīgi vēlās atpakaļ uz rietumiem, Hitlera ģenerāļi taisnoja un nespēja iztaisnot aizsardzības līniju: tā ik bridi kaut kur ieliecās.
3.el. Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
PiemēriIztaisnot maiņstrāvu.
- Iztaisnot maiņstrāvu.
- Anodspriegumu [rentgena iekārtā] iegūst, iztaisnojot ar transformatoru paaugstināto tīkla spriegumu.
Avoti: 3. sējums