saļimt
saļimt -ļimstu, -ļimsti, -ļimst, pag. -ļimu; intrans.
1.Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriKāds ārkārtīgi spēcīgs Ulda labas rokas sitiens no apakšas sasniedz mērķi, un Arnolds lēni saļimst uz ringa dēļiem...
- Kāds ārkārtīgi spēcīgs Ulda labas rokas sitiens no apakšas sasniedz mērķi, un Arnolds lēni saļimst uz ringa dēļiem...
- Slēpotājas cita pēc citas sasniedz finišu un saļimst,.. līdz pirmais nogurums pagaist.
- Ieraudzījusi saimnieku, Damka [suns] piecēlās kājās, panāca dažus soļus pretī un atkal saļima, sāpēs žēli iekaukdamās.
1.1.Kļūt, parasti ļoti, ļenganam (par ķermeņa daļām).
PiemēriKājas saļimst.
- Kājas saļimst.
1.2.Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām). Tiekot nogrieztam, nokrist.
PiemēriZem izkapts saļimst zāle.
- Zem izkapts saļimst zāle.
Avoti: 7-1. sējums