nolaisties
nolaisties -laižos, -laidies, -laižas, pag. -laidos; refl.
1.parasti 3. pers. Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tini.) vai zemāk – parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriZvirbulis nolaižas no koka smiltis.
- Zvirbulis nolaižas no koka smiltis.
- Tauriņš nolaidās uz zieda.
- ..lielās jūras kaivas lido brēkdamas, līkiem spārniem vēdinādamas, kāda nolaižas ūdenī kā aizšauta,.. bet te tā atkal jau gaisā..
- ..pašlaik tās zumina kā katra bite to prot, un viena nolaižas tepat uz palodās, smagu ziedputekšņu aplipušām kājām.
- Dzērves ceļo dienu un nakti, dienu viņas paceļas augstāk, bet nakti nolaižas zemāk.
2.Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk – par lidaparātiem.
PiemēriIk pēc pāris minūtēm paceļas un nolaižas lidmašīnas.
- Ik pēc pāris minūtēm paceļas un nolaižas lidmašīnas.
- ..aerostats pārlidoja Ladogas un Oņegas ezerus un nolaidās 120 kilometrus no Arhangeļskas.
- ..padomju automātiskā stacija «Venēra-4» iegāja Venēras atmosfērā.., un tās nolaižamais aparāts lēni nolaidās uz planētas virsmas..
- Blāzmoja jau rīta krēsla, kad lidmašīna nolaidās pavisam zemu..
2.1.Par lidaparātu apkalpi, pasažieriem.
Piemēri..lidotāji, pirmo reizi nolaižoties samērā šaurajā lidlaukā, lieliski «nosēdina» mašīnu.
- ..lidotāji, pirmo reizi nolaižoties samērā šaurajā lidlaukā, lieliski «nosēdina» mašīnu.
- Pēc septiņu stundu lidojuma nolaidāmies Prāgā. Lidostā.. sagaidīja čehu draugi.
2.2.Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriLai iegūtu sporta klasi, izpletņu lēcējam jānolaižas noteiktā punktā.
- Lai iegūtu sporta klasi, izpletņu lēcējam jānolaižas noteiktā punktā.
- ..purvā ar izpletni nolaidās [partizāns]..
3.parasti 3. pers. Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) – par viegliem priekšmetiem.
Piemēri..pārslas klusi nolaidās uz viņas pleciem un viņas matos.
- ..pārslas klusi nolaidās uz viņas pleciem un viņas matos.
- Lūk, raiba lapa atraujas no zara un pavizēdama nolaižas zemē..
- ..balta pieneņu pūka nolaižas plaukstās manās..
4.Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..slēpes Madarai.. slīdēja viegli. Šķērsojusi piemājas lauku, viņa kā spārnos nolaidās no uzkalna..
- ..slēpes Madarai.. slīdēja viegli. Šķērsojusi piemājas lauku, viņa kā spārnos nolaidās no uzkalna..
- ..viņš veikli uzrāpjas pašā [kalna] galā un kā putns nolaižas lejā, saceldams aiz sevis baltu sniegpārslu mākonīti.
- Zēns ieķērās stingrāk lugu auklā, nolaidās no uzkalna.
4.1.Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) – par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
Piemēri..autobuss no stāva paugura strauji nolaižas ielejā.
- ..autobuss no stāva paugura strauji nolaižas ielejā.
- ..mūsu «Fiats» jau ripoja uz ziemeļiem, te strauji paceldamies kalnu pārejās, te nolaizdamies zaļajās.. ielejās.
4.2.Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriAiz manis nodip soļi, jauna meitene pusteciņos nolaižas pa nogāzi lejup..
- Aiz manis nodip soļi, jauna meitene pusteciņos nolaižas pa nogāzi lejup..
- Kā neprātīgs tas [zirgs] raujas augšā uzkalnos un nolaižas lejās..
4.3.Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriTad es nolaižos atkal zālainā līcī un tieku pie upes.
- Tad es nolaižos atkal zālainā līcī un tieku pie upes.
- Viņi nolaidās līdz pašai ūdens malai un kraujas aizsegā gāja uz rietumiem.
5.Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), leja, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriKāds pasvieda virvi, un pa to no kaudzes gala nolaidās Sīmanis un Jurkas tēvs.
- Kāds pasvieda virvi, un pa to no kaudzes gala nolaidās Sīmanis un Jurkas tēvs.
- Brālis piesēja striķi pie spārēm un noprasīja: «Vai tu vari pa to nolaisties?» Kas tur ko nenolaisties! Noslīdēju pa striķi zemē..
- Pēdējais rudzu vezums bija sasiets. Pieturēdamās pie bomja, Anna uzmanīgi nolaidās zemē.
- Nolaidās noreibušais šļūteniski lejup no nelielā.. paugura..
5.1.Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
Piemēri«Ņemiet, vīri, vēršu ādas,» tā Iliņš ieteicas, «sagrieziet tās siksnās un sašujiet no tām labi garu siksnu, ka varu alā nolaisties!»
- «Ņemiet, vīri, vēršu ādas,» tā Iliņš ieteicas, «sagrieziet tās siksnās un sašujiet no tām labi garu siksnu, ka varu alā nolaisties!»
- Reinis.. no istabas pa lūku nolaidās pagrabā..
5.2.Nonirt.
PiemēriSākumā nolaidos dzelmē ar interesi, staigāt pa upes vai jūras dibenu starp zivīm un zemūdens augiem.. likās gaužām saistoši.
- Sākumā nolaidos dzelmē ar interesi, staigāt pa upes vai jūras dibenu starp zivīm un zemūdens augiem.. likās gaužām saistoši.
- Cilvēku, kurš nolaidies jūrā, pārsteidz neparastās zemūdens ainavas.
- ..izļipo vairāki vēži, viegli nolaižas dibenā..
5.3.pārn. Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
Piemēri..vadītājs nekad nedrīkst nolaisties līdz tādam stāvoklim, ka padotais var sākt izmantot savā labā viņa vienkāršību vai labsirdību.
- ..vadītājs nekad nedrīkst nolaisties līdz tādam stāvoklim, ka padotais var sākt izmantot savā labā viņa vienkāršību vai labsirdību.
- Brīviņu saimniece lepni atslējās. Jā, par Lauru nebij jābaidās, viņa zināja, kas pienākas, zem savas kārtas nenolaidīsies!
6.parasti 3. pers. Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) – par debess spīdekļiem.
PiemēriSaule [augustā] pavisam varēs nolaisties apvāršņa malā, jo viņas tuvums vairs nebūs vajadzīgs.
- Saule [augustā] pavisam varēs nolaisties apvāršņa malā, jo viņas tuvums vairs nebūs vajadzīgs.
- Milda parādīja Ludim uz sauli, kas zemu nolaidās pār Bērzu dzirnavām.
- Trīs mēnešus [aiz polārā loka] saule nenoriet, tikai nolaižas tuvāk horizontam..
6.1.Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
PiemēriMākoņi, kas biezām kārtām jau no paša rīta sedza debesis, šķita nolaidušies zemāk..
- Mākoņi, kas biezām kārtām jau no paša rīta sedza debesis, šķita nolaidušies zemāk..
- Debesis apmākušās un nolaidušās gluži zemu, gandrīz iekārušās koku galos.
- Tad pār pilsētu.. nolaidās zemas novembra debesis..
6.2.Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) – par miglu, dūmiem u. tml.
PiemēriMitrās un aukstās dienās pilsētas iztvaikojumi savienojas ar putekļiem un dūmiem un izveido svina pelēku miglu, kas nolaižas uz zemi un ietin Londonas ielas.
- Mitrās un aukstās dienās pilsētas iztvaikojumi savienojas ar putekļiem un dūmiem un izveido svina pelēku miglu, kas nolaižas uz zemi un ietin Londonas ielas.
- Bet vakarā gulēja migla pār dīķiem. Gulēja kā balta strēmele pāri un līdz niedrēm nenolaidās.
- ..dūmi paceļas milzīgā augstumā.. un pēc tam nolaižas uz laukiem un dārziem.
- pārn. ..nebija dzirdamas skaļas balsis; likās - līdz ar miglaino rīta drēgnumu pār ļaužu galvām nolaidies neredzams, bet jaušams nomāktības klājums.
6.3.pārn. Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
PiemēriKad saule kā sarkana acs nogrima aiz apvāršņa, pār zemi nolaidās krēsla..
- Kad saule kā sarkana acs nogrima aiz apvāršņa, pār zemi nolaidās krēsla..
- Melna, vēlīna rudens tumsa bija nolaidusies pār zemi..
6.4.pārn. Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
PiemēriPār jūras šaurumu nolaižas vasaras nakts.
- Pār jūras šaurumu nolaižas vasaras nakts.
- Pār zemi vakars nolaižas, Un spoži zvaigznes iemirdzas..
- Nolaižas vakars, Un klajums krāsojas zils, Iedegas zvaigznes.
6.5.pārn. Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
PiemēriKlusums nolaižas viņu starpā, runājas tikai abu domas..
- Klusums nolaižas viņu starpā, runājas tikai abu domas..
- ..Tāds savāds miers tad sirdī nolaižas..
- Sestdienas vakaros pēc pirts, pie vakariņu galda ar siltu karašu.. Saulgožos arvienu nolaidās tīkama mājība..
7.parasti 3. pers. Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) – par ceļu, ielu u. tml.
PiemēriCeļš nolaidās gravā.
- Ceļš nolaidās gravā.
- Stāvu lejup nolaižas ceļš uz Gauju no Siguldas puses..
- Bet lejāk, kur Padomju iela nolaižas tuvāk Volgai, būvē vēl.
7.1.Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) – par mežu, tīrumu u. tml.
PiemēriBet aiz gravas sākas mežs. Dažviet tas pakāpies uzkalnos, citur nolaidies ieplakās.
- Bet aiz gravas sākas mežs. Dažviet tas pakāpies uzkalnos, citur nolaidies ieplakās.
- ..pa otru pusi [ceļam] stiepās tīrumi, kas tālā un platā nogāzē nolaidās līdz pat ezeram.
- Marta šo māju un dārzu, kas nolaižas lejā līdz upei, un laukakmeņu kūti ne pret ko nemainītu.
7.2.Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) – par reljefa veidojumiem.
PiemēriTā [pilsētiņa] ir uz jūras krasta ar skaistām klintīm, kas apaugušas cipresēm un efejām un stāvus nolaižas jūrā.
- Tā [pilsētiņa] ir uz jūras krasta ar skaistām klintīm, kas apaugušas cipresēm un efejām un stāvus nolaižas jūrā.
- Pārejam pār šoseju. Tur kāpas turpinājums caur priedēm nolaižas jūrmalā.
7.3.Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
PiemēriTur, lejā, pa kalna piegāzi nolaižas pilsēta un tālāk apakšā aiziet plašā līdzenumā gar jūru..
- Tur, lejā, pa kalna piegāzi nolaižas pilsēta un tālāk apakšā aiziet plašā līdzenumā gar jūru..
- Pilsētas centrs izvietots vairākās terasēs, kas nolaižas ūdenskrātuves virzienā.
8.parasti 3. pers. Refl. → nolaist1. Tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru).
PiemēriMajestātiski svinīgi nolaidās lielais priekškars, un ļaudis atkal devās laukā no zāles..
- Majestātiski svinīgi nolaidās lielais priekškars, un ļaudis atkal devās laukā no zāles..
- Tas piebāza seju pavisam klāt rūtij un kaut ko klusu teica. Aizkars atkal nolaidās..
- pārn. Pāri pasaulei nolaižas staru Dzijas.
9.parasti 3. pers. Refl. → nolaist2. Tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu).
Piemēri..pārbrauktuvju bomji nolaidās un pacēlās..
- ..pārbrauktuvju bomji nolaidās un pacēlās..
- Vecais.. iztraušas no bedres, izvelk redeles, klusām būkšķēdama nolaižas lūka..
- Karodziņš nolaidās lejup, skrējēju masa [krosā] devās uz priekšu.
- ..Un nolaižas paceltais cirvis, Un puisis - atmet ar roku..
9.1.Par paceltu ķermeņa daļu.
PiemēriBet, jo tuvāk nāca mašīna, jo zemāk nolaidās paceltā roka, un beidzot jauneklis palēca sānis..
- Bet, jo tuvāk nāca mašīna, jo zemāk nolaidās paceltā roka, un beidzot jauneklis palēca sānis..
- Vecais džentlmenis redzami saruka, galva ierāvās apkaklē, pleci nolaidās..
- ..plakstiņi ar garajām, melnajām skropstām ātri nolaižas.
Stabili vārdu savienojumiRokas nolaižas.
- Rokas nolaižas idioma — Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
9.2.Vīstot noliekties (par augiem, to daļām).
PiemēriSalāti karstajā saulē nolaidušies.
- Salāti karstajā saulē nolaidušies.
- ..ar melonēm notiek kaut kas nelabs. Lapas nolaidušās, tādas kā apvītušas.
- ..viņa nez no kurienes izceļ garu durstekļainu [rozes] kātu ar mazliet nolaidušos rozīgu galviņu galā.
10.Lēni nosēsties, nogulties.
PiemēriViņš nolaidās uz sola istabas priekšā, piecēlās, nosēdās atkal..
- Viņš nolaidās uz sola istabas priekšā, piecēlās, nosēdās atkal..
- Noguris no ilgā nervu sasprindzinājuma, Dzenis nolaidās sēdus uz grīdas..
- ..Valts.. nolaižas guļus. Blakus tā galvai, zemei pieplacis, kameņu aplidots, smaržo mīļais mārsiliņš.
- Nolaidusies uz ceļiem, viņa steidzīgi ar sniegu dzēsa ievainotā degošo šineli.
- Līdzko ērzelis nolaidās uz visām četrām, Ģirts.. izlēca no segliem..
Stabili vārdu savienojumiNolaisties ceļos (arī uz ceļiem).
- Nolaisties ceļos (arī uz ceļiem) — Lēni pāriet balstā uz ceļgaliem.
- Nolaisties uz visām četrām — Saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem).
11.Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
PiemēriJā, viņa patiesi bija nolaidusies. Apkaklīte saburzīta, mati nespodri, zeķēm šķības vīles.
- Jā, viņa patiesi bija nolaidusies. Apkaklīte saburzīta, mati nespodri, zeķēm šķības vīles.
- Tagad šis vīrs izskatījās stipri noplucis un nolaidies, - kā redzams, viņš pat bārdu neskuva katru dienu.
- ..Bulbis palika viens.. un galīgi nolaidās. Apdzīvoja tikai vienu istabu... Tagad lielajā istabā sabērti kartupeļi. Logs aiznaglots un nostampāts ar pakulām, lai neizsalst.
11.1.Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
Piemēri«..tu kļūsti nolaidīga. Viņu vakaru pat... Cik tur trūka, ka govis saslimtu? Saņemies jel! Tā lopkopei nevajadzētu nolaisties.»
- «..tu kļūsti nolaidīga. Viņu vakaru pat... Cik tur trūka, ka govis saslimtu? Saņemies jel! Tā lopkopei nevajadzētu nolaisties.»
- «Skolotājs arī man teica, ka tu pēdējā laikā esot nolaidies mācībās, kļuvis ļoti paviršs.»
11.2.Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
Piemēri«Es esmu optimists,» saka mākslinieks. «Visu mūžu un arī tagad. Nedrīkst nolaisties.»
- «Es esmu optimists,» saka mākslinieks. «Visu mūžu un arī tagad. Nedrīkst nolaisties.»
- Ilga turējās, tikai kļuva ar katru dienu bālāka un vājāka. «Aizmirsti viņu,» nojauzdama patiesību, sacīja Valda. «..Galvu augšā, nevajag nolaisties!»
- Un viņa stāstīja par kādu.. savu vecu laiku paziņu, kurš nekad nebijis nolaidies. Allaž viņam bijušas nebēdības, kas.. sacēlušas jautrību.
11.3.Morāli pagrimt.
Piemēri«Vai tad Jansons agrāk nebija krietns?» māte strīdējās. «Tikai Elzas dēļ nolaidās dzeršanā.»
- «Vai tad Jansons agrāk nebija krietns?» māte strīdējās. «Tikai Elzas dēļ nolaidās dzeršanā.»
- Balto [Āfrikas pilsētā] nebija daudz. Pēc gubernatora apgalvojuma, tie bija nolaidušies ļaudis, dzērāji, nožēlojamas padibenes.
Stabili vārdu savienojumiNolaisties no saviem augstumiem. Nolaisties tik zemu. Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna.
- Nolaisties no saviem augstumiem — 1. Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.2. Kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim.
- Nolaisties tik zemu — Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim. Rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna — Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
Avoti: 5. sējums