nolaisties
nolaisties -laižos, -laidies, -laižas, pag. -laidos; refl.
1.parasti 3. pers. Laižoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tini.) vai zemāk — parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriZvirbulis nolaižas no koka smiltis.
2.Lidojumā virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.) vai zemāk — par lidaparātiem.
PiemēriIk pēc pāris minūtēm paceļas un nolaižas lidmašīnas.
2.1.Par lidaparātu apkalpi, pasažieriem.
Piemēri..lidotāji, pirmo reizi nolaižoties samērā šaurajā lidlaukā, lieliski «nosēdina» mašīnu.
2.2.Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriLai iegūtu sporta klasi, izpletņu lēcējam jānolaižas noteiktā punktā.
3.parasti 3. pers. Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) — par viegliem priekšmetiem.
Piemēri..pārslas klusi nolaidās uz viņas pleciem un viņas matos.
4.Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..slēpes Madarai.. slīdēja viegli. Šķērsojusi piemājas lauku, viņa kā spārnos nolaidās no uzkalna..
4.1.Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) — par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
Piemēri..autobuss no stāva paugura strauji nolaižas ielejā.
4.2.Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriAiz manis nodip soļi, jauna meitene pusteciņos nolaižas pa nogāzi lejup..
4.3.Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriTad es nolaižos atkal zālainā līcī un tieku pie upes.
5.Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), leja, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriKāds pasvieda virvi, un pa to no kaudzes gala nolaidās Sīmanis un Jurkas tēvs.
5.1.Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
Piemēri«Ņemiet, vīri, vēršu ādas,» tā Iliņš ieteicas, «sagrieziet tās siksnās un sašujiet no tām labi garu siksnu, ka varu alā nolaisties!»
5.2.Nonirt.
PiemēriSākumā nolaidos dzelmē ar interesi, staigāt pa upes vai jūras dibenu starp zivīm un zemūdens augiem.. likās gaužām saistoši.
5.3.pārn. Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
Piemēri..vadītājs nekad nedrīkst nolaisties līdz tādam stāvoklim, ka padotais var sākt izmantot savā labā viņa vienkāršību vai labsirdību.
6.parasti 3. pers. Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) — par debess spīdekļiem.
PiemēriSaule [augustā] pavisam varēs nolaisties apvāršņa malā, jo viņas tuvums vairs nebūs vajadzīgs.
6.1.Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
PiemēriMākoņi, kas biezām kārtām jau no paša rīta sedza debesis, šķita nolaidušies zemāk..
6.2.Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) — par miglu, dūmiem u. tml.
PiemēriMitrās un aukstās dienās pilsētas iztvaikojumi savienojas ar putekļiem un dūmiem un izveido svina pelēku miglu, kas nolaižas uz zemi un ietin Londonas ielas.
6.3.pārn. Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
PiemēriKad saule kā sarkana acs nogrima aiz apvāršņa, pār zemi nolaidās krēsla..
6.4.pārn. Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
PiemēriPār jūras šaurumu nolaižas vasaras nakts.
6.5.pārn. Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
PiemēriKlusums nolaižas viņu starpā, runājas tikai abu domas..
7.parasti 3. pers. Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) — par ceļu, ielu u. tml.
PiemēriCeļš nolaidās gravā.
7.1.Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) — par mežu, tīrumu u. tml.
PiemēriBet aiz gravas sākas mežs. Dažviet tas pakāpies uzkalnos, citur nolaidies ieplakās.
7.2.Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) — par reljefa veidojumiem.
PiemēriTā [pilsētiņa] ir uz jūras krasta ar skaistām klintīm, kas apaugušas cipresēm un efejām un stāvus nolaižas jūrā.
7.3.Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
PiemēriTur, lejā, pa kalna piegāzi nolaižas pilsēta un tālāk apakšā aiziet plašā līdzenumā gar jūru..
8.parasti 3. pers. Refl. → nolaist1. Tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru).
PiemēriMajestātiski svinīgi nolaidās lielais priekškars, un ļaudis atkal devās laukā no zāles..
9.parasti 3. pers. Refl. → nolaist2. Tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu).
Piemēri..pārbrauktuvju bomji nolaidās un pacēlās..
9.1.Par paceltu ķermeņa daļu.
PiemēriBet, jo tuvāk nāca mašīna, jo zemāk nolaidās paceltā roka, un beidzot jauneklis palēca sānis..
Stabili vārdu savienojumiRokas nolaižas.
9.2.Vīstot noliekties (par augiem, to daļām).
PiemēriSalāti karstajā saulē nolaidušies.
10.Lēni nosēsties, nogulties.
PiemēriViņš nolaidās uz sola istabas priekšā, piecēlās, nosēdās atkal..
Stabili vārdu savienojumiNolaisties ceļos (arī uz ceļiem).
11.Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
PiemēriJā, viņa patiesi bija nolaidusies. Apkaklīte saburzīta, mati nespodri, zeķēm šķības vīles.
11.1.Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
Piemēri«..tu kļūsti nolaidīga. Viņu vakaru pat... Cik tur trūka, ka govis saslimtu? Saņemies jel! Tā lopkopei nevajadzētu nolaisties.»
11.2.Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
Piemēri«Es esmu optimists,» saka mākslinieks. «Visu mūžu un arī tagad. Nedrīkst nolaisties.»
11.3.Morāli pagrimt.
Piemēri«Vai tad Jansons agrāk nebija krietns?» māte strīdējās. «Tikai Elzas dēļ nolaidās dzeršanā.»
Stabili vārdu savienojumiNolaisties no saviem augstumiem. Nolaisties tik zemu. Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna.
Avoti: 5. sējums