āķis
āķis āķa, v.
1.Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
PiemēriMetāla āķis.
1.1.Metāla stiegra ar asu, atliektu galu (zivju ķeršanai).
PiemēriTērauda āķis.
2.sar. Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
PiemēriLūk, kur tas āķis!
Stabili vārdu savienojumiUzķerties uz āķa.
Avoti: 1. sējums