zīlīte2
zīlīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
PiemēriLielā (arī speķa, arī tauku) zīlīte.
- Lielā (arī speķa, arī tauku) zīlīte.
- Pelēkā zīlīte.
- Purva zīlīte.
- Meža zīlīte.
- Sētā [ziemā] ieradās dzeltenkrūtainās zīlītes, pelēkās vārnas un raibās žagatas. Katra sētā kaut ko meklēja un arī šo to ēdamu atrada.
- ..Maija pie Elitas loga bija piekārusi nesālīta speķa gabaliņu, pie kura zīlītes, savā starpā aši, aši sarunādamās, nāca mieloties.
- Kad pienāca ziema, gar logiem šaudījās zīlītes. Vecmāmiņas sirds to neizturēja, viņa nogrieza pabiezu speķa ādiņu un uzsprauda uz aprūsējušas nagliņas pie virtuves loga.
Avoti: 8. sējums