apliekt
apliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt). imperf. Liekt apkārt.
PiemēriCinkotu skārdu apliec ap vēja dēļa augšmalu..
1.1.pārn.; pareti Apņemt (par upi, ceļu u. tml.).
PiemēriUpe apliec pļavu.
2.Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
PiemēriPelēkais [sirotāju] pulks pāršķīrās un izklīda, pa abām pusēm aplieca birzi, pēc pāris minūtēm atkal saplūda kopā uz lielceļa un pazuda uzsāktā virzienā pret ziemeļiem.
2.1.intrans.; pareti Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriViņa [Ošu Anna] steigšus aplieca ap mājas galu..
Avoti: 1. sējums