apliecība
apliecība -as, s.
1.Dokuments, kas apliecina kādu faktu, apstākli, tiesības.
PiemēriDarba apliecība.
Stabili vārdu savienojumiGatavības apliecība. Nabadzības apliecība.
1.1.reti Skolas liecība.
PiemēriKad Francis pirmo reizi brīvdienās pārbrauca mājās, viņš lepojās ar savu apliecību: mācījies bija centīgi, piecnieku un četrinieku, cik uziet.
Avoti: 1. sējums