Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apliekt
apliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu; trans.
1.Liecot apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt). imperf. Liekt apkārt.
PiemēriCinkotu skārdu apliec ap vēja dēļa augšmalu..
  • Cinkotu skārdu apliec ap vēja dēļa augšmalu..
  • Stīpām apliektās, audeklu pārjumtās kulbas piekrautas līdz augšai.
1.1.pārn.; pareti Apņemt (par upi, ceļu u. tml.).
PiemēriUpe apliec pļavu.
  • Upe apliec pļavu.
  • ..ceļš iet gar kalna nogāzi augšup un lejup, taustīdams, kur vieglāk apliekt klinšu bluķus vai kraujas..
  • ..smilšu pludmale kā milzīgs pakavs apliec jūras līci.
2.Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
PiemēriPelēkais [sirotāju] pulks pāršķīrās un izklīda, pa abām pusēm aplieca birzi, pēc pāris minūtēm atkal saplūda kopā uz lielceļa un pazuda uzsāktā virzienā pret ziemeļiem.
  • Pelēkais [sirotāju] pulks pāršķīrās un izklīda, pa abām pusēm aplieca birzi, pēc pāris minūtēm atkal saplūda kopā uz lielceļa un pazuda uzsāktā virzienā pret ziemeļiem.
  • Kirils Pelns gar Bastejkalnu Žigli apliec ielas stūri.
  • Apliecot bāciņu salas galā, laivas iziet Lielupes plašumā, kur no labās puses ietek Iecava.
2.1.intrans.; pareti Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriViņa [Ošu Anna] steigšus aplieca ap mājas galu..
  • Viņa [Ošu Anna] steigšus aplieca ap mājas galu..
Avoti: 1. sējums